Evangelijs pēc Jōņa 12

XII.

K. Jezus apsvaida ar eleju.

1Sešas dīnas pyrms Leldines Jezus atgōja uz Betaniju, kur dzeivōja Lazars, kurs beja nūmiris, un kuru Jezus pīcēle nu myrūnim. 2Tur Jam sataiseja gūda maļteiti. Marta pīkolpōja, un Lazars beja vīns nu tim, kas ar Jū reizē ījēme vītu pi golda. 3Bet Marija, pajāmuse mōrceņu ļūti dōrga nardu eleja, apsvaideja Jezus kōjas un ar sovim motim jōs nūslauceja, un mōja tyka piļdeita ar tō eleja smaržu.

4Vīns nu Jō mōceklim, Judass Iskariots, kurs Jū nūdeve, saceja: 5Kōpēc šytō dōrgō eleja napōrdeve par trejs simti denaru un naizdaleja nabogim? 6Bet šytū jys saceja na tōpēc, ka jam ryupēja nabogi, bet gon tōpēc, ka beja zaglis un, kai īnōkumu pōrzinis, tū, kas īnōce, lyka sevim. 7Jezus saceja: Licit jai mīru; jei tū uzglobōja Munas paglobōšonas dīnai. 8Nabogi vysod byus pi jums, bet Es vysod nabyušu.

K. Jezus svineigi īīt Jeruzalemā.

9Kad jūdu pyuļs izzynōja, ka Jys tur ir apstōjis, tad jī sagōja na tikai Jezus dēļ, bet ari, lai radzātu Lazari, kuru Jys beja nu myrūnim pīcēlis.

10Vērsgoreidznīki nūlēme ari Lazari nūnōvēt, 11jo jō dēļ daudzi jūdu gōja pi Jezus un Jam īticēja.

12Nōkūšā dīnā lels ļaužu pulks, kas beja uz svineibom sasalasejis, izzynōjis, ka uz Jeruzalemu atīt Jezus, 13pajēmis paļmu zorus, izgōja Jū satikt un sauce:

Osanna!

Slaveits Tys, kas nōk Kunga vōrdā,

Izraeļa Kēneņš! #12:13 Osanna — gaviļu saucīņs.

14Jezus, atradis ezelānu, uzsāda uz jō vērsum, kai beja raksteits:

15Nasabeisti, Siona meita,

Raug, atnōk tovs Kēneņš,

sādādams uz ezelīnes kumeļa.

16Īsōkumā Jō mōcekli tō nasaprota. Bet, kad Jezu gūdynōja, tad jī īgōdōja, ka tai par Jū ir raksteits, un tai Jam padareja. #12:16 Jī — ļaužu pulki.

17Tai Jū gūdynōja ļaužu pulks, kas pi Jō beja tūlaik, kad Jys izsauce nu kopa Lazari un jū nu myrūnim pīcēle. 18Tōdēļ ari ļaužu pulks izgōja Jō satyktu, jo zynōja, ka Jys tū breinumu padareja.

19Bet farizeji sovā storpā runōja: Redzit, ka nikō navaram padareit. Vyss pasauļs īt Jam pakaļ.

K. Jezus un pogōni.

20Tūs vydā, kas svātku dīnā beja atgōjuši Dīvam gūda atdūtu, beja daži pogōni. 21Tī, pīgōjuši klōt pi Filipa, kas beja nu Galilejas Betsaidas, jō lyudze saceidami: Kungs, mes grybam redzēt Jezu. 22Filips aizgōjis sarunōja ar Andrivi, Andrivs un Filips tū pastōsteja Jezum.

23Jezus atsasauce un jim saceja: Tei stuņde jau atgōja, kad Cylvāka Dāls tiks gūdynōts. #12:23 Tei stuņde — nōves stuņde. 24Patīši, patīši, Es jums soku: jo kvīšu gryuds naīkriss zemē un nanūmērs, paliks vīns pats; jo nūmērs, — atness daudz augļu. #12:24 Kvīšu gryuds ir pats K. Jezus, kas, mērstūt uz krysta, atpesteja pasauli. 25Kas sovu dzeiveibu mīļoj, tys jū pazaudēs, bet kas vērs šōs zemes sovas dzeiveibas naīredz, tys jū izglōbs dēļ myužeigōs dzeives. #12:25 Kas sovu laiceigū dzeivi un ērteibas dzeivē tik stipri mīļoj, ka pat grāka nasabeist, tys pazaudēs laimeibu myužeibā. 26Kas grib Maņ kolpōt, tys lai īt Maņ pakaļ, un kur Es asmu, tur ari Muns kolps byus; kas Maņ kolpōs, tū gūdynōs Muns Tāvs. 27Muna dvēsele tagad ir satrīkta. Un kū lai soku? Tāvs, glōb Mani nu šytōs stuņdes? Bet Es tadei šytōs stuņdes dēļ asmu atgōjis. 28Tāvs, izslavej sovu vōrdu!

Tad nu dabasim atskanēja bolss: Es izslavēju un vēļ izslaveišu.

29Ļaudis, kas tur stōvēja un tū dzērdēja, dūmōja, ka pārkyuņs graude, citi otkon saceja: Eņgeļs ar Jū runōja.

30Bet Jezus atbyldādams saceja: Na dēļ Manis šytys bolss atskanēja, bet dēļ jums. #12:30 Bet dēļ jums, ka K. Jezus syutnīceibu vēļ reizi aplīcynōtu. 31Tagad teik izškērts šō pasauļa liktiņs; tagad šō pasauļa vaļdinīks tiks izmasts ōrā. #12:31 Šō pasauļa vaļdinīks — ļaunais gors, valns. 32Un, kad Es byušu nu zemes pacalts, pi sevis pīviļkšu vysus. #12:32 Pacalts — pīkolts krystā. 33Ar šitim vōrdim Jys izteice, kaidā nōvē Jam byus jōmērst.

34Ļaudis Jam atbiļdēja: Nu lykumu grōmotas mes dzērdējom, ka Kristus palīk myužam; kai tad Tu soki: Cylvāka Dālam jōbyun pacaltam? Kas tad ir tys Cylvāka Dāls?

35Jezus tim atbiļdēja: Vēļ nagaru laiceņu jyusu vydā ir Gaisma. Staigojit, koleidz jums Gaisma ir, lai jyusu naapjimtu tymsums; kas tymsumā staigoj, tys nazyna, uz kurīni īt. #12:35 Gaisma — K. Jezus. 36Koleidz jums ir Gaisma, ticit Gaismai, lai jyus palyktu par Gaismas bārnim. Pēc šytūs vōrdu Jezus aizgōja prūjom un nu jim nūsaslēpe.

Jūdu naticeiba.

37Lai gon Jys tik lelus breinumus jūs acīs padareja, tūmār Jam naticēja, 38lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurus saceja:

Kungs, kas Munim vōrdim īticēja?

Un kam ir pasludynōta Dīva rūka?

39Tōpēc jī naticēja, kai Izajas otkon saceja:

40Jys padareja naredzeigas jūs acis

un jūs sirdis aizcītynōja,

ka ar acim naīraudzeitu,

ar sirdi nasaprostu,

ka naatsagrīztu,

un Es jūs napadareitu vasalu.

41Šytū izteice Izajass, jo jys redzēja Jō gūdu un par Jū runōja.

42Tūmār daudzeji pat nu prīkšnīkim Jam īticēja, bet, beidamīs farizeju, atklōti naizzyna, ka jūs naizslāgtu nu synagogas. 43Jī vairōk nūmīļōja ļaužu gūdu, na kai Dīva gūdu.

K. Jezus ir Dīva syuteits.

44Jezus styprā bolsā sauce: 45Kas Maņ tic, tys natic Maņ (vīn), bet Tam, kas Mani syuteja; kas redz Mani, tys redz Tū, kurs Mani syuteja. 46Es asmu gaisma, kas uz pasauli atgōja, lai ikvīns, kas Maņ tic, nastaigōtu tymsumā. 47Jo kas Munu vōrdu klausōs, bet jūs nasorgoj, tō Es natīsoju, jo naasmu pasauļa tīsōtu atgōjis, bet gon pasauļa glōbtu. 48Kas Mani pasmōdej un Munu vōrdu nasaklausa, tam ir sovs tīsōtōjs: mōceiba, kuru sludynōju. Jei tū tīsōs postora dīnā. 49Es tadei pats nu sevis narunoju. Tāvs, kas Mani syuteja, Tys Maņ pavēlēja, kū jums saceit un sludynōt. 50Es zynu, ka Jō bausleibā ir myužeiga dzeive. Tai tad, kū Es soku, tū Es soku tai, kai Maņ Tāvs tū pavēlēja.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Jōņa 12: LGT

Highlight

Copy