I vēstule korintīšim 7
7
VII.
Lauleibas saišks ir naškirams.
1Un par tū, kū jyus man rakstejot (jōsoka): Labi ir cylvākam sīvītes naaizskart, 2bet lai nabyutu bezkauneibas, ikvīnam lai ir sova sīva un ikvīnai lai ir sovs veirs. 3Veirs pret sīvu lai izpylda pīnōkumu, tai pat arī sīva pret veiru. 4Sīvai pošai par sovu mīsu nav varas, bet gon veiram. Tai pat arī veiram pošam par sovu mīsu nav varas, bet gon sīvai. 5Nasaškirit vīns nu ūtra, kai tikai tod, kod sovstarpeji nūrunojat un uz kaida laika, lai nūsadūtu lyugšonai. Bet tad otkon ejit kūpā, ka satans jyusus naīvastu kārdynōšonā jyusu naattureibas dēļ. 6Šytū es jums soku atvālādams, bet na pīsaceidams. 7Es gon grybātu, lai vysi ļaudis dzeivōtu tai, kai es. Ikvīns, tūmār, nu Dīva ir sajēmis atsevišku žēlesteibas dōvonu, vīns šaidu, ūtrs cytaidu.#7:7 kai es — ceisteibā.
8Napracātajim un atraitnem es soku sekūšu: Labi byus, jo jī paliks (nasaprecējuši), kai es. 9Bet jo jī dūmoj, ka naspēs attureigi dzeivōt, lai precejās. Jo lobōk ir precētīs, na kai kaisleibā degt.
10Pracātajim pavēļu na es, bet gon Kungs jim pavēl: Sīva nadreikst nu veira škērtīs; 11bet jo jei atsaškeire, tad lai vairs nasaprecej, vai arī izleigst otkon ar veiru. Tai pat arī veirs nadreikst atstōt sīvas. 12Tad cytim na Kungs, bet es soku: Jo kaidam brōļam ir naticeiga sīva un jei labprōt grib ar jū kūpā dzeivōt, tad jys jōs lai naatstōj. 13Un jo kaidai (ticeigai) sīvai ir naticeigs veirs, kas ar jū labprōt grib kūpā dzeivōt, tad jei veira lai naatstōj. 14Naticeigais veirs caur sīvu teik svēteits, tai pat arī naticeigō sīva caur brōli teik svēteita; cytaiž jūs bārni byutu nateiri, bet jī ir svāti. 15Bet jo naticeigō puse grib škērtīs, tad jei lai škyrās. Taidā gadejumā brōļs vai mōsa jau vairs nav saisteiti; jo Dīvs myusus ir paaicynōjis uz mīru.#7:15 brōļs vai mōsa — kaids Kirstus ticeigais. 16Sīvīt, vai gon tu zini, ka tu veiru varēsi izglōbt? Veirs, vai gon tu zini, ka tu sīvu varēsi izglōbt?
17Ikvins lai dzeivoj tai, kai Kungs jam ir devis, kai Dīvs jū ir paaicynōjis. Šytaidu nūrōdejumu es dūdu vysōs draudzēs. 18Jo kas ir paaicynōts kai apgraizeitais, tad jys sev prīkšōdas lai nalīk. Jo kas ir paaicynōts kai naapgraizeitais, tys lai nalīk sevis apgraizeit. 19Nakreit svorā ni apgraizeišona, ni naapgreizeišona, bet gon Dīva bausleibu izpiļdeišona. 20Ikvins lai palīk tamā pasaukumā, kurā jys ir paaicynōts. 21Jo tu esi paaicynōts kai vērgs, tad nu tō nasakautrej, bet jo tu vari kļyut breivs, tad tū vairōk šytū izlītoj. 22Un tys, kas kai vērgs ikš Kristus ir paaicynōts, ir Kunga atbreivōtais, tai pat kai tys, kas kai breivs beja paaicynōts, ir Kristus vērgs. 23Jyus asot atpērkti par dōrgu moksu, topēc napalīcit par cylvāku vērgim. 24Brōli, palīcit pi Dīva ikvins tamā omotā kurā esit paaicynōti.
Jaunaveiba.
25Kas atsateic uz jaunovom, tad man nu Kunga nikaida pīsacejuma nav, bet kai taids, kas caur Kunga žēlesteibu uzticeibas cīneigs, es dūdu jums padūmu: 26Es dūmoju, ka pašreizejūs spaidu dēļ, cylvākam ir labi byut taidam, kai ir. 27Jo tu esi pracāts ar sīvīti, tad nameklej šķēršonōs; jo esi napracāts, nameklej sīvas. 28Bet jo tu precēsīs, nagrākōsi; un, jo jaunova īs pi veira, nagrākōs. Taidi gon mīsas dēļ nūnōks spaidūs, bet nu tim es jyusus grybu pōrsorgōt. 29Un es jums, brōli, soku: Laiks ir eiss. Tōpēc pracātī lai dzeivoj tai, itkai nabyutu precējušīs;#7:29 laiks — vērs zemes dzeive. 30raudūšī, itkai nabyutu raudōjuši; prīceigī, itkai nabyutu prīceigi; īgivēji, itkai jim nikas napīdarātu; 31tī, kas dzeivoj šymā pasaulī, itkai tur nadzeivōtu, jo šō pasauļa īkōrta izneikst. 32Es grybātu, lai jyus byutu bez ryupem. Nasaprecējušais ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam, kai jys varātu īpatikt Kungam, 33bet tys, kas ir apsaprecējis ryupejās par pasauleigom lītom, kai jys varātu īpatikt sīvai, 34un tai jys ir sadaleits. Napracātō sīvīte un jaunova ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam; jei grib byut svāta ar mīsu un dvēseli, appracātō, turpretim, ryupejās par pasauleigajom lītom, kai īpatikt veiram. 35Es jums šytū soku jyusu loba dēļ un na tōpēc lai jums apmastu cylpu, bet gon, lai jyus bez traucējumim, labi un Kungam uzticeigi dzeivōtu.#7:35 apmastu cylpu — īrūbežōtu breiveibu.
36Jo kas dūmoj, ka jys sovas jaunaveigōs meitas dēļ cīss kaunu, ka tei palīk vacōka, un tam tai byutu jōir, tad lai jys dora tai, kai jam pateik; jo jys izdūd pi veira, — nagrākoj. 37Bet kas sovā sirdī ir nūlēmis, un nava padūts nikaidai napīcīšameibai, un sovu grybu var izpiļdeit, un ir nūlēmis sovu meitu paturēt jaunoveibā, tys labi dora. 38Kas sovu meitu izdūd pi veira, tys dora labi, bet kas jōs pi veira naizdūd, tys dora lobōk.
39Sīvīte ir saisteita, koleidz jōs veirs ir dzeivs. Kad jōs veirs nūmērst, tad jei ir breiva un, jo grib, var precētīs; tikai tam jōnūteik ikš Kunga. 40Bet jei ir svēteigōka, jo palīk kaida bejuse. Šytys ir muns padūms un es asmu pōrlīcynōts, ka manī mit Dīva Gors.
Currently Selected:
I vēstule korintīšim 7: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
