2. Mozus 11

Mozus pasludina beidzamo sodību.

1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Vēl vienu mocību Es vedīšu pār Faraonu un pār Ēģiptes zemi; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes; kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš dzītin jūs izdzīs no šejienes. #2Moz 12:32-33. 2Runā jel tagad ļaudīm dzirdot, lai ikviens vīrs no sava tuvākā un ikviena sieva no savas tuvākās prasa sudraba traukus un zelta traukus.” #3:22, 12:35. 3Un Tas Kungs ļaudīm deva žēlastību ēģiptiešu acīs; un arī vīrs Mozus bija ļoti augsti turēts Ēģiptes zemē Faraona kalpu acis un ļaužu acīs. #12:36. 4Un Mozus sacīja: “Tā Tas Kungs saka: ap pusnakti Es iziešu pa Ēģiptes vidu. #12:29. 5Un visiem pirmdzimušiem Ēģiptes zemē būs mirt, no Faraona pirmdzimušā, kas sēž uz goda krēsla, līdz kalpones pirmdzimušam, kas ir aiz dzirnavām, un visiem lopu pirmdzimušiem. #12:12. 6Un liela brēkšana būs Ēģiptes zemē, kāda nav bijusi un kāda vairs nebūs. 7Bet pie visiem Israēla bērniem ne suns savu mēli nekustinās, no cilvēkiem līdz lopiem, lai jūs ziniet, ka Tas Kungs dara starpību starp Ēģiptiešiem un Israēli. 8Tad visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un klanīsies manā priekšā un sacīs: izej, tu un visi ļaudis, kas tev ir padoti, un pēc tam es iziešu.” Un viņš aizgāja no Faraona bargās dusmās. #12:31-33. 9Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Faraons jums neklausīs, lai daudz Manu brīnumu#11:9 viņš pēcgalā to brīnumu top apradis, nebēdā vairs nenieka. notiek Ēģiptes zemē.” #10:1. 10Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus Faraona priekšā. Bet Tas Kungs lika Faraona sirdij apcietināties, ka tas Israēla bērnus neatlaida no savas zemes.

Currently Selected:

2. Mozus 11: LG8

Highlight

Copy