2. Mozus 10

Siseņi un tumsa.

1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdi, lai Es šās Savas zīmes daru viņu vidū. #11:9. 2Un lai tu stāsti savu bērnu un bērnu bērnu ausīm, ko Es Ēģiptes zemē esmu darījis, un Manas zīmes, ko Es tur esmu cēlis, un lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.” 3Tad Mozus un Ārons gāja pie Faraona un uz to sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Ebreju Dievs: cik ilgi tu liedzies pazemoties Mana vaiga priekšā? Atlaid Manus ļaudis, ka tie Man var kalpot. 4Jo ja tu liegsies, atlaist Manus ļaudis, redzi, tad Es rīt vedīšu siseņus tavās robežās, 5Un tie apklās visu zemes virsu, tā ka zemi neredzēs, un tie ēdīs pēdējo, kas jums atlicis un palicis no krusas, un noēdīs visus jūsu kokus, kas jums zaļo laukā. #9:32. Joēl 1:4. 6Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus un visu ēģiptiešu namus; tādus ne tavi tēvi, ne tavu tēvu tēvi nav redzējuši no dienas, kamēr tie virs zemes bijuši, līdz šim;” un viņš griezās un aizgāja no Faraona. 7Un Faraona kalpi sacīja uz viņu: “Cik ilgi tas mums būs par slazda valgu? Atlaid ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam; vai tu vēl neredzi#10:7 Ebreju valodā tā skan: Vai tu vēl neatzīsti, ka Ēģiptes zeme jau bojā gājusi?, ka Ēģiptes zeme iet bojā?” 8Tad Mozus un Ārons atkal pie Faraona tapa atvesti, un viņš uz tiem sacīja: “Ejat un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tie visi ir, kas grib noiet?” 9Un Mozus sacīja: “Mēs iesim ar saviem jauniem un veciem, ar saviem dēliem un ar savām meitām; mēs iesim ar saviem maziem un lieliem lopiem, jo mums ir Tā Kunga svētki.” 10Tad viņš uz tiem sacīja: “Lai Tas Kungs jums tā palīdz, kā es jūs un jūsu bērnus atlaidīšu! Redziet, kāds ļaunums jums prātā! 11Nē, nē, ejat jūs vīri un kalpojiet Tam Kungam, jo to jūs arī esat meklējuši.” Un tos izstūma no Faraona vaiga. 12Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visu zemes zāli, visu, ko krusa ir atlicinājusi.” 13Tad Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi, un Tas Kungs deva austruma vēju#10:13 austruma vēju GL1 austriņu zemei cauru dienu un cauru nakti; un kad rīts ausa, tad vējš uzveda siseņus. #14:21. 4Moz 11:31. Dāv.dz 48:7, 78:46, 105:34-35. 14Un siseņi uznāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visās Ēģiptes robežās lielā pulkā; pirms tiem tādu siseņu nav bijis, un pēc tiem vairs tādu nebūs. 15Jo tie apklāja visu zemes virsu, un zeme tapa aptumšota, un tie noēda visu zemes zāli un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nepalika vairs zaļuma ne pie kokiem, ne pie lauka zāles visā Ēģiptes zemē. 16Tad Faraons traucās aicināt Mozu un Āronu un sacīja: “Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums. 17Un nu piedod lūdzams manus grēkus tikai šo reiz, un lūdziet To Kungu, savu Dievu, ka Viņš šo nāvi gribētu atņemt no manis.” 18Un viņš aizgāja no Faraona un lūdza To Kungu. 19Tad Tas Kungs deva ļoti stipru vakara vēju; tas pacēla siseņus un tos iemeta Niedru#10:19 šinī jūrā faraons pēcāk noslīka. jūrā, ka neviens sisenis neatlika visās Ēģiptes robežās. 20Tomēr Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas Israēla bērnus neatlaida. 21Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pret debesīm, ka tumsa nāk pār Ēģiptes zemi, ka tumsu var sataustīt.” #Dāv.dz 105:28. 22Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm, tad cēlās bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. 23Neviens otru neredzēja, un neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos. 24Tad Faraons aicināja Mozu un sacīja: “ējat, kalpojiet Tam Kungam, bet jūsu sīkiem lopiem un vēršiem būs palikt tepat; lai arī jūsu bērni iet jums līdz.” 25Bet Mozus sacīja: “Tev būs arī mūsu rokā dot kaujamus upurus un dedzināmos upurus, ko pienest Tam Kungam, savam Dievam. 26Mūsu lopiem arīdzan būs mums iet līdz; nevienam nadziņam nebūs palikt atpakaļ; jo no tiem mēs ņemsim, Tam Kungam, savam Dievam kalpot; jo mēs nezinām, kā mums Tam Kungam jākalpo, tiekams mēs turp nāksim.” 27Bet Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas negribēja tos atlaist. 28Un Faraons uz viņu sacīja: “Ej nost no manis; sargies, ka tu vairs nenāci manu acu priekšā; jo kurā dienā tu nāksi manu acu priekšā, tev būs mirt.” 29Tad Mozus sacīja: “Lai tā ir, kā tu esi sacījis; es tavu vaigu vairs neredzēšu.”

Currently Selected:

2. Mozus 10: LG8

Highlight

Copy