YouVersion Logo
Search Icon

Lucas 6

6
Discipulonacajj samarañ uruna trigo q'ichirapjje
(Mt 12.1-8; Mr 2.23-28)
1Mä cutejj Jesusajj samarañ uruna trigo yapu taypwa sarascäna. Discipulonacapasti uca taypi pascasinjja trigo achunac q'ichirasipjjäna ucat amparanacapampi qhaqhurasisin mank'apjjäna. 2Yakhep fariseonacasti uc uñjasinjja Jesusarojj jisct'apjjänwa:
—¿Cunats jumanacajj uqham lurapjjta cunatejj samarañ urunjj jan waquisqui ucjja? —sasa.
3Jesusasti jupanacarojj saraquïnwa:
—¿Janit jumanacajj leet'apcta, cuntï mä cutejj Davidajj amigonacapampi mank'at awtjatajj lurcän ucjja? 4Davidajj Diosan utaparuw mantäna ucatsti cunatejj sacerdotenacan mank'añapaquïcäns uca kollanäquis uca t'ant'anac mank'antäna, uqhamarac jupampïpcäns ucanacarus churaraquïnwa.
5Ucjjarusti sascaquïnwa:
—Jaken Yokapajj samarañ urjjarus munañaniraquiwa —sasa.
Jesusajj mä ampara pharsut jakeruw c'umaraptayi
(Mt 12.9-14; Mr 3.1-6)
6Yakha samarañ urunjja Jesusajj sinagogaruw mantäna ucat yatichañ kalltäna. Ucancascaraquïnwa cupi ampar pharsut mä jakejja. 7Ley yatichirinacampi, fariseonacampisti Jesusarojj jamasat uñch'uquisipcäna samarañ urunjj kollanit janicha uc yatiñataqui, uqhamata juparu juchañchañataqui. 8Ucampis Jesusajj yatïnwa cuntejj jupanacajj lup'ipcäna ucjja, ucat ampar pharsut jakerojj säna:
—Sartasim, ucatsti qhä taypiru sayt'asim—sasa.
Jakesti sartasinjja iyawsasaw ucqharu sayt'asi. 9Ucatwa Jesusajj mayninacarojj saraquïna:
—May jisct'apjjäma: Samarañ urunjja ¿cuna lurañas waquisi, asqui lurañati, jan ucajj ñankha lurañacha? ¿Jaker jiwañat khespiyañati, jan ucajj jiwayañach waquisi? —sasa.
10Ucapachaw Jesusajj jupar muyuntatäcäna ucanacaru uñti, usut jakerusti siwa:
—Amparam ayatatam —sasa.
Jupasti iyawsasaw amparap ayatatäna, amparapasti c'umaräjjänwa. 11Jakenacasti wal colerasipjjäna, ucat jupanaccamaw jisct'asipjjäna: ¿Camachsnas aca Jesusarojja?, sasa.
Jesusajj tunca payan apostolonac ajllisi
(Mt 10.1-4; Mr 3.13-19)
12Uca urunacansti Jesusajj mä kolluruw oración lurir saräna, ucan jupajj arum pakariw Diosat mayisïna. 13Willjtarusti arquirinacaparuw jawsäna, ucatsti tunca payaniruw jupanacat ajllisïna, ucanacarojj “apostolonaca” sasaw sutichäna. 14Ucanacasti acanacänwa: Simón, juparusti Jesusajj Pedro sasaw sutichäna; Andrés, Simonan jilapa; Jacobo, Juan, Felipe, Bartolomé, 15Mateo, Tomás, Alfeon yokapa Jacobo, Simón, jupasti cananista partidonquirïnwa. 16Jacobon jilapa Judas, uqhamarac Judas Iscariotempi, khepatsti jupajj Jesusaruw aljantäna.
Jesusajj walja jakenacaruw yatichi
(Mt 4.23-25)
17Kollut Jesusajj sarakanïna arquirinacapamp chica, mä pamparuw puripjjäna. Ucansti walja jakeraquiw utjäna take Judeapachata, Jerusalenata, Tiro, Sidón ucsa thiyampita. Acanacasti Jesusar ist'iri, uqhamarac usunacapat kollatäñataquiw jutapjjatayna. 18Qhitinacatejj ñankha ajayunacan t'akhesiyatäpjjäna ucanacasti c'umarachatäpjjaraquïnwa. 19Take jakenacaw Jesusarojj llamct'añ munapjjäna, ch'amapampi takerus jupajj waliptayatap laycu.
Cusisiñampi llaquisiñampi
(Mt 5.1-12)
20Jesusasti ucapachawa discipulonacapar uñtasinjj saraqui:
“Cusisiñanïpjjtaw jumanaca pobrenacajja, Diosan reinopasti jumanacanquiwa.
21“Cusisiñanïpjjtaw jichha awtjayasirinacajja, jumanacasti sist'atäjjapjjätawa.
“Cusisiñanïpjjtawa jichha jachirinacajja, kheparusti larusipjjätawa.
22“Cusisiñanïpjjtaw cunapachatï jakenacajj uñisipcätam ucapachajja, uqhamarac jupanacat jakonucupcätam, cunayman jan wali sapjjaraquïtam, uqhamarac sutinacamsa ñankha sutjam amuyapjjaraquini, Jaken Yokap laycu ucapachajja. 23Wal cusisipjjam uqham t'akhesisajja, alajjpachan catokañanacamajj jach'äniwa; quicparacwa nayra awquinacapajj profetanacarojj lurapjjerïna.
24“Ucampisa ¡ay, camachapcaquïta jumanaca kamirinaca, cusisiñanacamjja catokjjapjjtawa!
25“¡Ay, camachapcaquïta jichha sist'atanaca, jumanacajj awtjayasipjjätawa!
“¡Ay, camachapcaquïta jichha larusirinaca, jumanacajj jachapjjätawa!
26“¡Ay, camachapcaquïta jumanaca, cunapachatï takenis jumanacata “Waliquiw” sapcani ucapacha! Uqhamaracwa awquinacapajj c'ari profetanacarojj lurapjjerïna.
Uñisirinacar munañjjata
(Mt 5.38-48; 7.12)
27“Ucampis qhitinacatejj ist'apquista ucanacarojj sapjjsmawa: Uñisirinacamarojj munapjjam, uñisipctam ucanacarojj asc lurapjjam, 28bendicipjjam maldicirinacamarojja, jumanacar jan wali parlirinacataquis orapjjaraquim. 29Maynitejj maysäjj ajanumat nuwantstamjja, maysäjjamppachat nuwayasim; maynitejj sacom ekarstamjja, camisamamppach ekjjaruyjjam. 30Churam qhititejj mayctam ucarojja; qhititejj jumanquir apakstam ucarojj jan camsamsa. 31Cunjämtejj jumanacajj mayninacampejj lurayasiñ munapctajja, uqhamarac jumanacajj jupanacarojj lurapjjam.
32“Jumanacatejj munapjjsta qhitinacatejj munapctam ucanacaruqui ucajja, ¿cuna sumsa lurapjjta? Juchararanacas ucjja lurascaraquiwa. 33Jan ucajja, qhitinacatejj asqui lurapjjtam ucanacaruqui asqui lurapjjsta ucajja, ¿cuna sumsa lurapjjta? Juchararanacas ucjja lurascaraquiwa. 34Qhitinacattï cunsa catokañ suyt'asipcta ucanacaruqui mayt'apjjsta ucqhajj ¿cuna sumsa lurapjjta? Juchararanacasa mayt'apjjaraquiw jucharar masinacaparojj, juc'amp catokañataqui. 35Ucampis jumanacajj uñisirinacamarojj munapjjañanacamawa, asqui lurapjjañamaraquiwa, uqhamarac mayt'apjjañamaw jan cuns catokañampi. Uqhamatwa jumanacan catokañanacamajj jach'äni, jumanacasti Alajjpach Dios Awquin wawanacapäpjjätawa. Diosajj qhuyapayasiriraquiw, jupar jan yuspagaririnacatsa, juchararanacatsa. 36Jumanacasti qhuyapayasirïpjjamaya, cunjämtï Awquimajj qhuyapayasirïqui uqhama.
Jan yakhanacarojj juchañchamti
(Mt 7.1-5)
37“Jan yakhanacarojj juchañchapjjamti, Diosasti janiraquiw jumanacarojj juchañchapcätamti. Perdonapjjam, Diosasti perdonapjjaraquïtamwa. 38Yakhanacarojj churapjjam, jumanacarusti Diosaw churapjjätam. Diosasti bolsanacamarojj wali phokt'at churapjjätam, suma thalantt'ata, limintt'ataraqui. Cunjämtï yakhanacarojj lurapcäta uca pachparacwa Diosajj jumanacampejj luraraquini.”
39Jesusasti aca uñtasitatwa amuyt'ayi: “¿Mä juyqhu jakesti, juyqhu masiparojj irpaspati? ¿Janit panpachani mä p'iyaru jalantapcaspajja? 40Janiw qhiti yatekeris yatichiripatjja juc'ampïquiti, yatekañ tucuyjjaspa ucqhasa yatichiripjamaraquïspawa.
41“¿Cunatsa jilaman nayrapan jisc'a k'añojj utjqui ucjj uñch'uctajja, nayraman jach'a lawa utjqui uca janïr apscasinjja? 42¿Cunjämrac jilamarusti sañ muntasti, “Jilata, nayramat uca jisc'a k'añu apst'äma” sasa, juman nayraman mä jach'a lawajj utjasquipanjja? ¡C'ari chuyman jake! nayrakat nayramancquis uca jach'a lawa apsusim, ucatwa jumajj jilaman nayrapan jisc'a k'añojj utjquis ucjja sum uñjäta apsuñataqui.
Mä kokajj achupat uñt'atawa
(Mt 7.17-20; 12.34-35)
43“Janiw suma kokajj jan wali achunac churirejj utjcaspati, ni jan wali kokas suma achurejj utjcaraquispati. 44Uqhamasti sapa kokapï achupat uñt'atajja: janiraquiw ch'aphinacat higonacajj pallarasquiti, ni ch'aphirar alinacatsa uvajj apthapisquiti. 45Suma jakejj sumanacwa arsu suma chuymanïtap laycu, khoru jakesti jan walinacaracwa arsuraqui jan wali chuymanïtap laycu. Uqhamasti cunatejj chuymapan phokt'atäqui ucatwa parli.
Pä casta uta cimiento
(Mt 7.24-27)
46¿Cunatarac jumanacasti: “Tata, Tata” sapjjesta, ucatjja janirac cuntï sapcsma ucjja lurapctati? 47Nayajj sapjjsmawa, qhititejj nayar jutqui, ist'caraquitu, ucatjja cuntejj siscta ucjja luraraqui ucajja, 48mankha allsusin mä karka patjjar utacht'asir jakemp sasiwa. Cunapachatï may jawirajj wal sartani ucqhajja, umajj ch'amampiw uca utarojj jakcatti, ucatsti janiraquiw onjjtayquiti karkjjancatap laycu. 49Ucampis qhititï ist'quitu, ucatsti janirac cuntï siscta ucjja lurquiti, ucajj lak'a patar jan suma cimientoni utachasir jakemp sasiwa. Ucarusti jawirajj wal sartanisina uca utaruw jakcatti, ucat uca utjja tincuyi, uqhamatwa k'al t'unjasiwayi.

Currently Selected:

Lucas 6: AYBOL1986

Highlight

Share

Copy

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in