LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 5
5
1Kādu reiz ļaudis pie viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet viņš stāvēja pie Genecaretes ezera.
2Tad viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus.
3Bet viņš kāpa vienā laiva, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un viņš nosēdās un un mācīja ļaudis no laivas.
4Un beidzis runāt, viņš sacīja uz Sīmani: „Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.“
5Un Sīmanis atbildēja un viņam sacīja: „Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz tavu vārdu es gribu tīklu izmest.“
6Un to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.
7Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima.
8Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: „Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.“
9Jo tam izbailes bij uzgājušas un visiem, kas pie viņa bij, par lomu, ko tie bij vilkuši,
10Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: „Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.“
11Un savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja viņam līdz.
12Un notika, kad viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds caur caurim spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz savu vaigu un viņu lūdza un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“
13Un roku izstiepis, viņš to aizkāra, sacīdams: „Es gribu, topi šķīstīts.“ Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.
14Un viņš tam pavēlēja nevienam to nesacīt, bet noiet un rādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību.
15Un viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām.
16Bet viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
17Un notika kādā dienā viņam mācot, tur sēdēja farizēji un bauslības mācītāji, kas bij nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas miestiem, kā arī no Jeruzalemes. Un tā Kunga spēks viņam bija, ka viņš varēja dziedināt.
18Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt viņa priekšā.
19Un neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
20Un redzēdams viņu ticību, viņš uz to sacīja: „Cilvēks, tavi grēki tev piedoti.“
21Un rakstu mācītāji un farizēji sāka spriest pie sevis un sacīt: „Kas šis tāds ir, ka tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot, kā vien Dievs?“
22Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, ātbildēja un tiem sacīja: „Ko jūs domājat savās sirdīs?
23Kas ir vieglāki, vai sacīt: Tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: Celies un staigā?
24Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,“ tad viņš sacīja uz triekas ķerto „Es tev saku: Celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām!“
25Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavē-dams.
26Un izbrīna pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: „Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.“
27Un pēc tam viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Leviju, pie muitas sēžam un uz to sacīja: Nāc man līdz.“
28Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja viņam.
29Un Levijs taisīja viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda.
30Unrakstumācītājiunfarizējikumēja pret viņa mācekļiem un sacīja: „Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?“
31Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem.
32Nevis taisnus esmu nāds aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.“
33Bet tie uz viņu sacīja: „Jāņa mācekļi bieži gavē un Dievu lūdz, tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.“
34Bet Jēzus tiem sacīja: „Kāzu ļaudis jūs nevarat piespiest gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem.
35Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem būs atņemts, tanīs dienās tie gavēs.“
36Un viņš stāstīja tiem arī līdzību: „Neviens nenoplēš ielāpu no jauna apģērba, lai to uzšūtu uz vecu apģērbu, citādi viņš tikai sagraizīs jauno, un ielāps no jaunā nepiestāvēs vecajam.
37Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi jaunais vīns pārplēsīs traukus un pats izlīs, un trauki ies bojā;
38Bet jaunais vīns lejams jaunos traukos.
39Un neviens, kas dzēris veco, tūliņ negribēs jaunā, jo viņš sacīs: Vecais ir labāks.“
Currently Selected:
LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 5: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
