JOZUAS 24
24
1Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Sichemā, un viņš sasauca Israēla vecajos, viņu priekšniekus, viņu tiesnešus, visus viņu goda amatu nesējus, un kad tie nostājās Dieva priekšā,
2Tad Jozua sacīja visai šai tautai: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Vecos laikos viņā pusē Eifratas upei ir dzīvojuši jūsu tēvi, proti Tara, Ābrahāma un Nahora tēvs, un tie ir kalpojuši citiem dieviem.
3Tad Es ņēmu jūsu cilts tēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes, un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa pēcnācēju skaitu, un Es viņam ari devu īzāku.
4Un īzākam Es devu Jēkabu un Ēzavu, un Ēzavam Es devu iemantot par īpašumu Seīra kalnus, bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti.
5Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un Es piemeklēju Ēģipti ar soda pārmācībām, kuras Es piepildīju viņu vidū, un pēc tam Es jūs izvedu ārā.
6Kad Es biju jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes, tad tie nonāca pie jūj-as, bet ēģiptieši vajāja jūsu tēvus ar kara ratiem un ar jātniekiem līdz Niedru jūrai.
7Kad nu tie kliedza uz to Kungu pēc palīdzības, tad Viņš lika celties biezai tumsai starp jums un ēģiptiešiem, un Viņš lika jūfai pār tiem nākt un viņus apklāt; un jūs paši esat ar savām acīm redzējuši, ko Es esmu Ēģiptē darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku mitāt tuksnesī.
8Un Es jūs vedu amoriešu zemē, kas dzīvoja savos īpašumos viņpus Jardānas; un tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, jo Es tos iznīcināju, jums ienākot.
9Tad cēlās Moāba ķēniņš Balaks, Cipora dēls, un kaj-oja pret Israēlu; viņš arī nosūtīja sūtņus un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, lai tas jūs nolādētu.
10Bet Es negribēju Bileāmam pa-klausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un tā Es jūs izglābu no viņa rokas.
11Un kad jūs pārcēlāties pāri Jardānai un nonācāt pie Jērikas, tad Jērikas kungi pret jums karoja tāpat kā amorieši, ferisieši, kānaānieši, hetieši, girgasieši, hīvieši un jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokās.
12Un Es sūtīju jums pa priekšu sirseņus, un tie viņus, jums nākot, aizdzina, tāpat ari tos divus amoriešu ķēniņus—ne jau ar tavu zobenu, ne jau ar tavu loku.
13Un Es jums iedevu zemi, kufu tu nebiji ar saviem sviedriem iekopis, un pilsētas, kuras tu nebiji pats uzcēlis, un jūs tanīs dzīvojat; vīna kalnus un olīvu koku dārzus, kujus jūs nebijāt dēstījuši, un tomēr, jūs no tiem ēdat to augļus.
14Un nu, bīstaities to Kungu un kalpojiet viņam patiesībā un mīlestībā! Un atmetiet tos dievus, kufiem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet tam Kungam!
15Bet ja jums nepatiks tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit, —vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!“
16Tad tauta atbildēja un sacīja: „Lai tāla mums ir doma, ka mēs to Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem!
17Jo tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama. Kādas lielas brīnuma zīmes gan Viņš ir darījis mūsu acu priekšā un mūs pasargājis visos ceļos, pa kufiem Viņš mūs ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam klīduši!
18Un tas Kungs mūsu soļu priekšā ir padzinis visas svešās tautas, arī amoriešus, šis zemes iedzīvotājus; tāpēc mēs kalposim tam Kungam, jo Viņš ir mūsu Dievs!“
19Tad Jozua sacīja tautai: „Jūs nebūsit spējīgi kalpot tam Kungam, jo tas Kungs ir svēts Dievs; Viņš ir taisnīgs Dievs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un jūsu grēkus.
20Ja jūs aizmirsīsit to Kungu un kalposit svešu tautu dieviem, tad Viņš no jums novērsīsies, un Viņš liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņš jūs iznīcinās pēc tam, kad Viņš jums tikdaudz laba ir darījis.“
21Bet tauta sacīja Jozuam: „Ne tā! Mēs tiešām kalposim tam Kungam!“
22Tad Jozua sacīja tautai: „Jūs paši esat sev liecinieki tam, ka jūs esat sev izraudzījuši to Kungu, lai Viņam vien kalpotu.“ Un viņi atbildēja: „Jā, mēs esam liecinieki!“
23„Tāpēc nu tagad atstājieties no svešu tautu dieviem, kādi vēl ir jūsu vidū, un pievērsieties savā sirdsprātā tam Kungam, Israēla Dievam!“
24Un tauta atbildēja Jozuam: „Tam Kungam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot un klausīt Viņa balsij!“
25Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem Sichemā likumus un iekārtoja viņiem taisnu tiesu.
26Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, un viņš ņēma lielu akmeni un uzstatīja to zem ozola, kas bija pie tā Kunga svētās vietas.
27Tad Jozua sacīja visai tautai: „Redziet, šis akmens lai ir mums par liecinieku, jo tas ir dzirdējis visus tā Kunga vārdus, ko tas Kungs ir ar mums runājis, un tas lai jums ir liecinieks, ka jūs nenoliegsit Dievu!“
28Tā Jozua atlaida tautu, ikvienu savā īpašumā.
29Un pēc šiem notikumiem Jozua, Nūna dēls, tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs.
30Un tie viņu apraka tā dzimt-īpašuma robežās Timnat-Serā, Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
31Un Israēls kalpoja tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis.
32Un tie arīdzan apraka Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni bija līdzi izveduši no Ēģiptes, Sichemā, tanī dzimtīpašuma zemes gabalā, kuru Jēkabs bija pircis no Hamora, Sichema tēva, dēliem par simts naudas gabaliem un kas tad bija pārgājis Jāzepa pēcnācēju īpašumā.
33Kad nu arī Ēleāzars, Arona dēls, nomira, tad arī viņu apraka Gibeā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija piešķirta Ēfraima kalnos.
Currently Selected:
JOZUAS 24: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
