SOG̒U 1
1
1Un notika pēc Jozuas nāves, ka Israēla bērni jautāja tam Kungam, vaicādami: „Kupš no mums lai iet pa priekšu karot pret kānaāniešiem?“
2Un tas Kungs sacīja: „Jūda lai dodas uzbrukumā; redzi, Es zemi nododu viņa rokā.“
3Tad Jūda sacīja savam brālim Simeonam: „Nāc man līdzi uz manu man ar mēslošanu piešķirto daļu, cīnīsimies abi pret kānaāniešiem; tad arī es iešu tev līdzi uz tev piešķirto daļu.“ Un Simeons gāja viņam līdzi.
4Un Jūda devās kalnup, un tas Kungs nodeva kānaāniešus un ferisiešus viņu rokā; un viņi sakāva pie Bezekas desmit tūkstoš vīrus.
5Un viņi sastapa Adonī-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu un uzvarēja kānaāniešus un ferisiešus.
6Un Adonī-Bezeks bēga, bet tie viņu vajāja un sagūstīja un nocirta viņam kāju lielos pirkstus un roku īkšķus.
7Tad Adonī-Bezeks sacīja: „Sep-tiņdesmit ķēniņi ar nogrieztiem roku īkšķiem un nocirstiem kāju lielajiem pirkstiem uzlasīja druskas zem mana galda; kā es esmu darījis, tā Dievs man ir atmaksājis.“ Un ue viņu veda uz Jeruzālemi, un tur viņš nomira.
8Un Jūdas dēli cīnījās pret Jeruzālemi, ieņēma to, nogalināja ļaudis ar zobena asmeni un aizdedzināja pilsētu.
9Un pēc tam Jūdas dēli gāja karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja kalnos, kā arī Negebā#1.9 t.i. Dienvidus apgabalā. un Šefelā.#1.9 t.i. Līdzenuma apvidū.
10Un Jūdas dēli devās karot pret tiem kānaāniešiem, kas dzīvoja Hebronā, —bet senāk Hebronu sauca par Kirjat-Arbu, un tie sakāva Šešaju, Ahimanu un Talmaju.
11Un no turienes viņš#1.11 nav teikts, kas, bet domāts Kālebs, Jefunnas dēls. devās cīņā pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefera.#1.11 t.i. Grāmatu pilsēta
12Un Kālebs paziņoja: „Kas Kirjat-Seferu uzveiks un ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu.“
13Tad Kāleba jaunākā brāļa Kenasa dēls Otniēls ieņēma pilsētu, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
14Un notikās, kad viņa tika tam pievesta, tad viņa to pierunāja, lai viņai būtu ļauts izlūgties no sava tēva gabalu tīruma; un kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai prasīja: „Ko tu vēlies?“
15Un viņa tam atbildēja: „Lūdzu, dod man savu svētību! Ja jau tu mani esi ieprecinājis Negeba zemē,#1.15 t.i. Dienvidus sausa. tad dod man līdzi ar! ūdens avotus!“ Tad Kālebs viņai deva ir augšējos, ir apakšējos ūdens avotus.
16Ari Mozus svaiņa kenieša bērni nāca no Temarimas#1.16 t.i. Palmu pilsētas. pilsētas un kopā ar Jūdas pēcnācējiem devās uz Jūdas tuksnesi, kas atrodas uz dienvidiem no Aradas Negebā, un turp nonākuši, tie apmetās pie šīs tautas.
17Un Jūda nāca ar savu brāli Simeonu, un vini sakāva tos kānaāniešus, kujri dzīvoja Zepatā; viņi to pilnīgi izpostīja un nosauca pilsētu jaunā vārdā—Horma.
18Un Jūda ieņēma Gazu ar tās apgabalu, Aškalonu ar tās apgabalu un Ekronu ar tās apgabalu.
19Un tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņi spēja gan ieņemt kalnu apgabalus, turpretim ielejas iedzīvotājus viņi sev pakļaut nevarēja, jo tiem bija dzelzs kaujas rati.
20Un Kālebam viņi deva Hebronu, kā Mozus bija apsolījis, un viņš no turienes izdzina trīs Ēnaka dēlus.
21Bet jebusieši dzīvoja Jeruzālemē, un Benjamīna pēcnācēji nespēja tos padzīt; tā nu jebusieši palika Jeruzālemē, kopā dzīvodami ar Benjamīna bērniem līdz šai dienai.
22Bet Jāzepa nams devās kalnup pret Bēteli, un tas Kungs bija ar viņiem.
23Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas senākais vārds bija Lūza.
24Tad izlūki ieraudzīja kādu vīru, kas iznāca no pilsētas, un tie viņam sacīja: „Parādi mums ieeju pilsētā, un mēs tevi par to atalgosim.“
25Un kad viņš tiem parādīja, kur varēja ieiet pilsētā, tad tie nopostīja pilsētu un nogalināja ļaudis ar zobena asmeni, bet to vīru un visu viņa ģimeni tie atstāja brīvībā.
26Tad šis vīrs nogāja uz hetiešu zemi, un tur viņš uzcēla pilsētu un nosauca to vārdā Lūza; tas ir viņas vārds līdz šai dienai.
27Un Manases cilts nespēja izdzīt tos, kas bija Bet-Šeanā un tās ciemos, nedz arī iedzīvotājus no Taānakas ar tās priekšpilsētām, tāpat arī ne iedzīvotājus no Doras un tās mazpilsētām, nedz iedzīvotājus no Megidas un tās mazām pilsētām; tādēļ kānaāmešiem izdevās palikt dzīvot šinī zemē.
28Bet vēlāk, kad Israēls pieauga spēkā, tad tas sev pakļāva kānaāniešus klaušu darbiem, bet izdzīt tos neizdzina.
29Ari Ēfraima cilts nespēja izdzīt kānaāniešu iedzīvotājus no Gezeras, un kānaānieši palika dzīvojam to vidū Gezerā.
30Tāpat Zebulona cilts nespēja izdzīt iedzīvotājus no Kitronas nedz no Nahalolas; tā kānaānieši dzīvoja arī viņu vidū, un tie kļuva par dzimtsļaudīm.
31Un Ašers nespēja izdzīt Ako iedzīvotājus nedz arī tos, kas mita Sidonā, Achlabā, Achsibā, Helebā, Afekā, Rehobā.
32Tā nu Ašera cilts piederīgie dzīvoja kānaāniešu, tas ir iezemiešu, vidū tādēļ, ka viņi tos neizdzina.
33Līdzīgi arī Naftaļa cilts neizdzina Bet-Šemešas nedz arī Bet-Anatas iedzīvotājus, bet tā dzīvoja kānaāniešu, tās zemes iedzīvotāju, vidū; tomēr Bet-Šemešas un Bet-Anatas iedzīvotāji tiem kļuva par klaušu pildītājiem.
34Bet amorieši atspieda Dana cilts piederīgos kalnos, jo tie nemaz neļāva viņiem piekļūt ielejai.
35Tāpēc amoriešiem izdevās noturēties un palikt uz dzīvi Har-Heresā, Ajalonā un Šaālbimā; bet tad, kad Jāzepa cilts roka kļuva stiprāka, tie nokļuva dzimtsļaužu kārtā.
36Un amoriešu robeža sniedzās no pieejas Akrabu kalmēm līdz Sēlai un vēl par to tālāk.
Currently Selected:
SOG̒U 1: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
