JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 14
14
1„Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man!
2Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
3Un kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.
4Un kur es noeimu, —to ceļu jūs zināt.“
5Toms viņam saka: „Kungs, mēs nezinām, kurp tu eji; kā lai mēs zinātu ceļu?“
6Jēzus viņam saka: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēya, kā vien caur mani.
7Ja jūs mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu. Jau tagad jūs viņu pazīstat un esat viņu redzējuši.“
8Filips viņam saka: „Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.“
9Jēzus viņam saka: „Tik ilgi es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi mani sapratis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: Rādi mums Tēvu?
10Vai tu netici, ka es esmu Tēvā, un Tēvs ir manī? Vārdus, ko es jums saku, es nerunāju no sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir manī, dara savus darbus.
11Ticiet man, ka es esmu Tēvā, un Tēvs ir manī; bet ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!
12Patiesi, patiesi, es jums saku, kas man tic, tas ari tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
13Un visu, ka jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
14Ko jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu.
15Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles.
16Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi,
17Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos.
18Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.
19Vēl tikai mazu bridi, un pasaule manis vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsit, jo es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
20Tanī dienā jūs atzīsit, ka es esmu Tēvā, un jūs manī, un es jūsos.
21Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas mani mīl; bet, kas mani mīl, to mans Tēvs mīlēs un es to mīlēšu un tam parādīšos.“
22Tad Jūda (ne Iskariots) viņam saka: „Kā tas nāk, ka tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?“
23Jēzus viņam atbildēja: „Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.
24Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis.
25To es jums esmu runājis, pie jums būdams.
26Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.
27Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu; ne kā pasaule dod, es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.
28Jūs esat dzirdējuši, ka es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es aizeimu pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā es.
29To es jums jau tagad esmu sacījis, pirms tas notiek, lai, kad tas būs noticis, jūs ticētu.
30Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār mani viņš gan nenieka nespēj.
31Bet lai pasaule zina, ka es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis: Celieties, iesim no šejienes!“
Currently Selected:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 14: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
