JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 13

1Bet priekš Lieldienas svētkiem, zinādams, ka viņa stunda bija nākusi un ka viņam no šis pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko tas šinī pasaulē bija mīlējis, savu mīlestību līdz galam.

2Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis viņu nodot,

3Zinādams, ka Tēvs visu bija licis viņa rokās un ka viņš pie Dieva aiziet, kā viņš no Dieva ir nācis,

4Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;

5Pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko viņš bija apsējis.

6Kad viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas viņam saka: „Kungs vai tu man mazgāsi kājas?“

7Jēzus atbildēja viņam: „Ko es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.“

8Pēteris viņam saka: „Ne mūžam tu man nemazgāsi kājas!“ Jēzus atbildēja viņam: „Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie manis.“

9Sīmanis Pēteris saka viņam: „Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!“

10Jēzus saka viņam: „Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk, kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.“

11Jo viņš pazina savu nodevēju, tāpēc viņš sacīja: „Ne visi jūs esat tīri.“,

12Kad nu viņš viņu kājas bija mazļ gājis, tas paņēma savas drēbes un atkal apsēdās. Tad viņš sacīja: „Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis?

13Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu.

14Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.

15Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu dāļājis.

16Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis.

17Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!

18Es nerunāju par jums visiem. Es zinu, kurus esmu izredzējis. Bet jāpie-pildās rakstiem: Kas manu maizi ēd, pret mani pacēlis savu kāju.

19Jau tagad es jums to saku, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas notiek, ticētu, ka es tas esmu.

20Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas uzņem, ko es sūtu, tas uzņem mani, bet kas mani uzņem, uzņem to, kas mani sūtījis.“

21To sacījis, Jēzus, gara satriekts, liecināja un sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Viens no jums mani nodos!“

22Mācekļi paskatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.

23Viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.

24Tam Sīmanis Pēteris pamāj un saka viņam: „Vaicā, kujrš tas ir, par ko viņš runā!“

25Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka viņam: „Kungs, kurš tas ir?“

26Jēzus atbild: „Tas ir tas, kam es, kumosu iemērcis, to došu.“ Un kumosu iemērcis, viņš to ņem un dod Jūdarrļ, Sīmaņa dēlam Iskariotam.

27Un pēc šī kumosa tanī iegāja sātāns. Bet Jēzus viņam saka: „Ko tu dari, to dari drīz!“,

28Bet no tiem, kas pie galda sēdēja, neviens nekā nesaprata, kādā nolūkā viņš tam to sacīja.

29Jo dažiem šķita, ka Jēzus tāpēc, ka Jūdam bija maks, tam būtu sacījis! „Iepērc uz svētkiem, kā mums vajaga, vai: Dodi kaut ko nabagiem!“

30Saņēmis kumosu, Jūda steigšus izgāja ārāļun bija nakts.

31Kad viņš bija izgājis, Jēzus šaka: „Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts, un Dievs paaugstināts viņā.

32Bet, ja Dievs ir paaugstināts viņā, tad arī Dievs viņu paaugstinās sevī un viņu drīz vien paaugstinās.

33Bērniņi, es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs mani meklēsit, bet, kā es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: Kurp es eimu, jūs man nevarat sekot.

34Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai ari jūs tāpat cits citu mīlētu.

35No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.“

36Sīmanis Pēteris viņam saka: „Kungs, kurp tu eji?“ Jēzus viņam atbild: „Kur es eimu, turp tu tagad man nevari sekot, bet vēlāk sekosi.“

37Pēteris saka: „Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par tevi atdošu!“

38Jēzus atbild: „Savu dzīvību tu par mani atdosi? Patiesi, patiesi, es tev saku: Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīskārt būsi aizliedzis.“

Currently Selected:

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 13: LTV1965

Highlight

Copy