APUSTUĻU DARBI 10
10
1Cezarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā,
2Ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.
3Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: „Komēlij!“
4To redzēdams, viņš pārbijās un sarija: „Kas ir, Kungs?“ Bet tas viņam atbildēja: „Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.
5Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
6Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā.“
7Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa,
8Un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi.
9Nākošajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts,
11Un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē.
12Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess.
13Un balss runāja uz viņu: „Celies, Pēteri, kauj un ēd!“
14Bet Pēteris sarija: „Ne mūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts.“
15Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: „Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!“
16Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs.
17Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie tūri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem
18Un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
19Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sarija: „Redzi, trīs vīri tevi meklē.
20Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdz, jo es tos esmu sūtījis!“
21Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: „Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?“
22Bet tie atbildēja: „Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi.“
23Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākošajā dienā viņš devās ceļā kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam lidz.
24Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām.
26Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: „Celies, ari es esmu tikai cilvēks!“
27Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28Viņš tiem sacīja: „Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar nejūdu vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: Kādēļ jūs mani esat aicinājuši?“
30Kornēlijs sacīja: „Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā
31Un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras.“
33Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko tas Kungs tev pavēlējis.
34Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: „Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35Bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: tas ir Kungs pār visiem.
37Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu.
39Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40Dievs viņu uzmodinājis trešajā dienā un viņam licis parādīties,
41Ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar viņu esam ēduši un dzēruši pēc viņa augšāmcelšanās no mirušiem.
42Un viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43Par viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz viņu, viņa vārdā dabū grēku piedošanu.“
44Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45Un ticīgie jūdi, kas Pēterim bija lidz, izbijās, ka Svēta Gara dāvana bija izlieta ari pār pagāniem,
46Jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47„Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?“
48Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
Currently Selected:
APUSTUĻU DARBI 10: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
