APUSTUĻU DARBI 11
11
1Apustuļi un brāli Jūdejā dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.
2Kad Pēteris nonāca Jeruzālemē, jūdi viņam pārmeta,
3Sacīdami: „Tu esi gājis pie nejūdiem un ar tiem ēdis.“
4Bet Pēteris sāka tiem pēc kārtas stāstīt, sacīdams:
5„Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un garā aizrauts redzēju parādību: kādu ietvaru nonākam, kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
6To aplūkodams un vērodams, es redzēju četrkājainus dzīvniekus, zvērus un rāpuļus virs zemes un purnus zem debess.
7Es dzirdēju ari balsi man sakām: „Celies, Pēteri, kauj un ēd!“
8Bet es sacīju: „Ne mūžam, Kungs, jo nekas aizliegts vai nešķīsts nekad nav nācis manā mutē.“
9Balss no debesīm otrreiz man atbildēja: „Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu.“
10Tas notika trīs reizes, un viss atkal tika uzvilkts debesīs.
11Un redzi, tai pašā brīdī trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja nama priekšā, kupā mēs bijām.
12Gars man sacīja, lai es nešaubī-damies tiem ejot līdz. Arī šie seši brāļi man nāca līdz, un mēs iegājām šī vīra namā.
13Tas mums stāstīja, kā viņš redzējis eņģeli savā namā stāvam un sakām: Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
14Tas tev sacīs vārdus, ar ko tu un viss tavs nams tiksit pestīti.
15Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums.
16Es atcerējos tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu.
17Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?“
18To dzirdējuši, viņi nomierinājās un teica Dievu, sacīdami: „Tātad Dievs arī pagāniem devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.“
19Bet tie, kas bija izklīduši vajāšanās, kūjas cēlās Stefana dēļ, aizgāja līdz Foiniķijai, Kiprai un Antiochijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem.
20Viņu starpā bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiochijā, runāja ari uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.
21Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie tā Kunga.
22Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiochiju.
23Tas, nonācis un Dieva žēlastību redzēdams, priecājās un visus pamācīja ar visu sirdi palikt pie tā Kunga.
24Jo viņš bija krietns vīrs, pilns Svētā Gara un ticības. Un liels ļaužu pulks tika mantots tam Kungam.
25Bamaba devās uz Tarsu meklēt Sauļu un, to atradis, veda už Antiochiju.
26Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiochijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.
27Tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiochiju.
28Viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Gara spēkā sludināja, ka liels bads nākšot pār visu pasauli. Tas notika Klaudija laikā.
29Un mācekļi apņēmās, kupš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
30To viņi arī darīja un sūtīja to vecajiem ar Barnabas un Saula roku.
Currently Selected:
APUSTUĻU DARBI 11: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
