Luka 11

Kalombele ako kigeleelilwe

Mat 6:9-13; 7:7-11

1Ikanza ilebe ū Yesu walī hanhū akūlombaga, aho wamala ū kūlomba ūmò o bahemba bakwe ūng'wīla gīkī, “Seeba tūlangage nise ū kūlomba gīt'ūmo Yohana akabalangīla bahemba bakwe.” 2Hūna ūbawīla, “Ūlū mulīlomba mulahayage gīkī,

‘Sīswe lina lyako lyeela līkūjiwe,

būtemi wako wize.

3Twinhage ī shilīwa shise ī sha būlī lūshikū.

4Tūlekejage nū būhūbi wise,

nguno na a bise tūkanekejaga

būlī ng'wene ūyo alī na būgasa kū bise.

Na hangī ūtizūtūtwala mu kūgeng'wa.’”

5Ha numa ya henaho ūbawīla gīkī, “Ī gīsī gemelagi ūlū ūmò wing'we alī na nwani ng'wiye wiza kūnugūja būjikū ha gatī ūng'wīla gīkī, ‘Ng'wanong'wise nigunanhage migatī idatū. 6Napandīka ngeni, nwani ng'wichane wafuma mu lūgendo; alīyo ī haha natī na shilīwa sha kūntengela!’ 7Ūyo alī mu gatī ashikile kūnshokeja ūng'wīla gīkī, ‘Ūtanikoyage namalaga kūpagīja ū lwigī; nīyo a baana bane pyī nū nene tūlī mu būlīīlī twalaalaga; ī haha natūdūla ū kūbūūka, nūūlū kūkwinha shose shose!’ 8Nalīmuwīla atūdūla ng'hana ū kūbūūka ang'winhe nūūlū īkī nwani ng'wiye. Alīyo kūlwa kalombele ka lūgūūmī, akūnoga nose abūūke ang'winhe; nīyo akūng'winha kūlenganīla na a kalombele kakwe. 9Hūna lūūlū nalīmuwīla lombagi mukwinhwa, koobagi mukūpandīka, tūlagi hoodi ha nyango mukūlugūlīlwa. 10Nguno būlī ng'wene ūyo akalombaga akinhagwa, nū yūyo akakoobaga akapandīkaga, hama nū yūyo akatūlaga hoodi ha nyango akalugūlīlagwa. 11Angū, alīho myaji kī ū mu bing'we ūyo ashikile kūlomva ndīlo na ng'wanokwe, nang'hwe ūng'winha nzoka a ha ng'wanya go ndīlo? 12Nūūlū hamo ūlomva igī, nani ūyo adūgije kūng'winha ng'homi? 13Ali lūūlū, manīlagi henaho; a bing'we nūūlū īkī mulī babūbi, nahene mumanile ū kūbinha a baana bing'we shikolo shawiza. Ū Sīng'we ūyo alī ng'wigūlū, atīīta yawiza kūtinda a bing'we? Nguno ū ng'wene akūbinha Moyo Ng'wela abo bakūnombaga.”

Yesu na Belizebuli

Mat 12:22-30; Mko 3:20-27

14Lūshikū lūngī akang'wīngīja munhū isamva lya būshimuumu; aho lyamfuma ū munhū ng'wenūyo ūdūla ū kūyomba. A banhū abo baalīho būkumya no. 15Gwike bamò babo bandya kūhaya gīkī, “A masamva akūgapeejaga kūlwa būdūla bo Lībelizebuli, ī litaale lya masamva.” 16Bangī būyūngema, kūnū balīkooba shimanīkījo sha kūfuma ng'wigūlū kwīngīīla kūlī we. 17Alīyo ū Yesu īkī walī agamanile a maganiko gabo, ūbawīla gīkī, “Būlī būtemi ūlū būgabanīka hūna wandya kwilwisha boi wenekīlī na wenekīlī, būkwimala. Nūūlū kaya ūlū yandya kwiyūbūkīla yoi yenekīlī īkūgwa. 18A bing'we mulīhaya gīkī ū nene nakūgapeejaga a masamva mu būdūla bo ng'wa Belizebuli, angū numho hū kūhaya ū Shetani ogabanīkile. Hama būkwīmīīla ginehe lūūlū ū būtemi bokwe? 19Nīyo hangī, ū nene ūlū nakūgapeejaga a masamva mu būdūla bo ng'wa Belizebuli, al'a baana bing'we, a bene bakagapeejaga mu būdūla kī? Na lūūlū managi gīkī, a benabo bakūbiza balamuji bing'we! 20Alīyo ūlū nakūgapeejaga a masamva mu būdūla bo nkono go ng'wa Mulungu, managi gīkī ū būtemi bo ng'wa Mulungu bong'wizīīlile! 21Ū munhū o nguzu ūlū adimile shilanga akūlang'hanaga kaya yakwe, ī shikolo shakwe shilī mhola. 22Alīyo ūlū wiza munhū o nguzu kūtinda ū wei, hūna ūndumīla ūng'heeba, akūntaaja pyī ī shilanga shakwe īsho ashisanije, hanuma ī shikolo shakwe ūshisola ūshigabanhya. 23Ali lūūlū, ūyo atī hamò na nene alī ng'wilwisha wane, nū yūyo atūkumingaga hamò nane akūbbalasanyaga!”

Kūshoka kwa moyo nsoso

Mat 12:43-45

24“Ū moyo nsoso ūlū gūmfuma munhū, gūkajaga ūko na ūko gūkūhūhūūlījaga mu matogolo makalamuku gatī na minzī, gūlīkooba ha kwifuulīla. Ūlū gūgayiwa gūkahayaga gīkī, ‘ī gete nashoke ū kū numba yane ūmo naafumile!’ 25Gwakūhayiza, gwīsanga īpyagūlilwe, na kūgaliilwa chiza. 26Hūna gūja kūjūsoleleja myoyo yīngī mpungatī misoso kūgūheeba ū goyi, gwiza nayo; pyī yingīla yikala mo. Ī ng'halīlo ya ng'wa munhū ng'wenūyo īkabizaga yabūbi no, kūtinda ūmo walī ī kwandya!”

A badīlīji balī na lubango

27Aho wakalīcha ū kūhaya pyī ī yose īyī, nkīma nebe ū ng'wibita ūhamuka n'ilaka lya higūlya ūng'wīla gīkī “Īlī na lubango ī nda īyo īkakūbūūcha, nī mbeele ījo ūkajong'ha najo jilī na lubango!” 28Nang'hwe ū Yesu ūhaya, “Ūlītūngīlīja alīyo ī no no no abo balī na lubango, balī abo bakūgwigwaga ū mhayo go ng'wa Mulungu bagūdīlīla.”

Kūkooba shimanīkījo

Mat 12:38-42; Mko 8:1-12

29A mabita aho gongeja kūng'okalīīla, ūhaya gīkī, “Ī shibyalīlwe īshi shabūbi no; shikūkoobaga shimanīkījo, alīyo shitinhwa shimanīkījo, ūlū ītī sha ng'wa Yona dūhū! 30Nguno gīt'ūmo Yona walī shimanīkījo kū banhū ba Ninawi, h'ūmo akūbizīla nū Ng'wana wa Munhū ū kū banhū ba shibyalīlwe īshi. 31Ū ng'wikanza lya kūlamulwa, ū ntemi nkīma wa sī ya dakama akwīmīīla nabo a banhū ba shibyalīlwe īshi abenheleje kwinhwa nsango. Nguno ū ng'wene akafuma kū sī ya kūle wiza kūlī Solomoni kūdegeleka mihayo yakwe ya masala, alīyo ī haha ūyo alīho aha ng'wene ntaale kūtinda Solomoni. 32Na a banhū ba Ninawi bakwīmīīla nabo a banhū ba shibyalīlwe īshi, ū ng'wikanza lya kūlamulwa, babenheleje kwinhwa nsango. Nguno a bene aho bawigwa ū būlomeeji bo ng'wa Yona bakagalūka; alīyo ī haha ūyo alīho aha ng'wene ntaale kūtinda Yona.”

Isana lya mīlī

Mat 5:15; 6:22-23; Mko 4:21

33“Atīho munhū wa kūbacha tala hūna wakītūūla kwibisu, nūūlū wīkundīkīja itangwa. Īkatūūlagwa h'ikīndīkīlo lya tala, gīkī bayūlībona ī lisana lyayo abo balingīla ū mu numba. 34Ī tala ya mīlī līlī liso lyako; ī liso lyako ūlū līlī mhola, numho pyī ū mīlī gwako gūlī n'isana. Alīyo ī liso lyako ūlū lyūpandīka kaagede, ū mīlī gwako gūkūbiza mu giiti. 35Ali lūūlū, ilang'hanage, ī lisana īlo ūlī nalyo lītizūgalūka kūbiza giiti. 36Nīyo ū mīlī gwako ūlū gūlī ng'wisana, gūbiza gūtī na giiti nūūlū hado, pyī ū gose gūkūbiza n'isana gīt'ūmo īkabizīlaga tala ūlū īlīkūtiimīla.”

Koolomiwa Bafalisayo na balangi ba shilagīlo

Mat 23:13-36; Mko 12:38-40

37Ū Yesu aho wamala ū kūsomboola ī yenīyo, Mfalisayo nebe ūng'wegeleja gīkī ize alye nang'hwe shilīwa ha ng'wakwe; na ng'hana wingīla wigasha. 38Alīyo ū Mfalisayo ng'wenūyo akakumya no ū kūbona gīkī ū Yesu oleka ū kūkalaba tame aho ataalī kwandya ū kūlya. 39Nang'hwe ū Seeba ūng'wīla gīkī, “A bing'we Bafalisayo mulī na makoye, nguno mukiyoogelelejaga higūlya gūlya, gītī kooja shikombe na mabakuli, alīyo ū mu gatī ng'okalile wibi na būnyeecha. 40Bing'we bachilū chilū, ū meeja washo ī sha hanze atī hū ng'wene ū meeja washo nī sha mu gatī? 41Shifunyagi tame ī sha mu gatī shibize manong'ho, hū shikūmubeelela pyī ī shikolo. 42Hangī nīyo mulī mu kwihīga a bing'we Bafalisayo, nguno mukafunyaga īmò ya ng'wikūmi ya shikolo shido do do, gītī shisanjo sha mu shilīwa na madūūtū ga mbika ījo na ījo! Alīyo ī mihayo ya būtūngīlīja na būtogwa bo ng'wa Mulungu mukīkīlanhyaga! Shing'wigeleelilwe kwīshikīlīja ī yenīyī, alīyo nī yīngī yaya ū kwīleka. 43Bing'we Bafalisayo mulī mu kwihīga, nguno mutogilwe kwigasīja masumbī g'ikūjo mu masinagogi, na kwikala mulīgīshiwa mu magūlilū. 44Mulī mu kwihīga, nguno mubizile gītī shigila īsho shijimīlīkanile, īsho banhū bakabītaga higūlya yasho nū kūdeeba yaya!” 45Kūhayimanīla ūmò wa balangi ba shilagīlo wanshokeja alīhaya gīkī, “Nangi īyo ūkwīhayaga yenīyo na a bise ūlītūdūkanīja mo!” 46Nang'hwe ū Yesu ūnshokeja ūng'wīla, “Angū na a bing'we balangi ba shilagīlo mulī mu kwihīga, nguno mukasesejaga banhū miligo midito kū mabega, alīyo a bing'we benekīlī mutagemaga ū kūtūūla ho nūūlū lwala lwing'we lūmò kūbagunanha. 47Mulī mu kwihīga, nguno mukazengeelaga shigila sha bahangi; abo babūlagwa na bakūlūgenji bing'we. 48Hū kūhaya mukikaanīlaga bing'we benekīlī, na kwizunīlīja nī shītwa sha bakūlūgenji bing'we, nguno a bene bababūlaga, lelo a bing'we mukūshizengeelaga ī shigila shabo! 49H'ī nguno yene ū Mulungu nang'hwe ū mu masala gakwe ahayile gīkī, ‘Nakūbatūmīla bahangi na batūng'wa; bakūyūbabūlaga bamò babo, na bangī bakūbaluhya. 50Ū mu gīko gakūkoowa kūfuma mu shibyalīlwe īshi pye a mininga ga bahangi ayo gidīka; kwīngīīla ikanza lya kūseeng'wa kwa sī. 51Kwandīja mininga ga ng'wa Abeli kwiza kūkaja kū ga ng'wa Zakalia ūyo akabūlagīlwa mu hekalu kū būtongi bo ng'walīlo. Alichene, nalīmuwīla gakūkoowa ū mu shibyalīlwe īshi.’ 52Mulī mu kwihīga a bing'we balangi ba shilagīlo, nguno mulūdimile ū lūfungūlo lwa būmani. A bing'we mulemeelilwe ū kwingīla, alīyo na a babo batogilwe ū kwingīla mukabahangījaga!” 53Aho alīnga a henaho a balangi ba shilagīlo na a Bafalisayo bandya kūmūgīlīja mihayo mingī, koolecha hape gīkī baalī bapelana no; 54kūnū bang'witegeelaga bapandīkīle ho nzīla ya kūngwasha mu kalūngalūngīle kakwe.

Currently Selected:

Luka 11: SUKBI15

Highlight

Copy