Lūkas 22
22
Vēršanās pret Jēzu
(Mt 26:1–5; Mk 14:1–2; Jņ 11:45–53)
1 #
2Moz 12:1–27
Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, saukti Pasha. 2Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas.
Jūdas nodevība
(Mt 26:14–16; Mk 14:10–11)
3Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit. 4Viņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot. 5Un tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu. 6Viņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.
Jēzus gatavojas ēst Pashas jēru
(Mt 26:17–25; Mk 14:12–21; Jņ 13:21–30)
7Tad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs. 8Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.” 9Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?” 10Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies, 11un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu? 12Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.” 13Aizgājuši viņi atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Pashas mielastu. 14Kad tā stunda pienāca, viņš apsēdās un apustuļi līdz ar viņu.
Pashas mielasts ar mācekļiem
(Mt 26:26–30; Mk 14:22–26; 1Kor 11:23–25)
15Viņš tiem sacīja: “Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām, 16jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekams tas piepildīsies Dieva valstībā.” 17Un, paņēmis biķeri un pateicies, viņš sacīja: “Ņemiet to un sadaliet savā starpā, 18jo es jums saku: kopš šā brīža es no vīnakoka augļiem vairs nedzeršu, tiekams nāks Dieva valstība.” 19Paņēmis maizi un pateicies, viņš lauza to un deva viņiem, sacīdams: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.” 20#Jer 31:31–34Tāpat viņš ņēma arī biķeri, kad viņi bija paēduši, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas. 21#Ps 41:10Bet, redzi, tā cilvēka roka, kas mani nodod, ir līdzās man uz galda. 22Jo tiešām Cilvēka dēls aiziet, kā tas nolikts, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru viņš tiek nodots.” 23Un viņi sāka taujāt cits citam, kurš no viņiem to grasās darīt.
Strīds par to, kurš ir lielākais
24 #
Mt 18:1; Mk 9:34; Lk 9:46 Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko. 25#Mt 20:25–27; Mk 10:42–44Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem. 26#Mt 23:11; Mk 9:35Bet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un vadošais lai ir kā tāds, kas kalpo! 27#Jņ 13:12–15Kas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo. 28Jūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos. 29Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man, 30#Mt 19:28lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35; Mk 14:27–31; Jņ 13:36–38)
31Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus. 32Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” 33Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.” 34Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”
Maks, soma un zobens
35 #
Mt 10:9–10; Mk 6:8–9; Lk 9:3; 10:4 Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.” 36Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu, 37#Jes 53:12jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem. Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.” 38Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”
Jēzus lūdz Olīvkalnā
(Mt 26:36–46; Mk 14:32–42)
39Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. 40Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” 41Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu: 42“Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.” 43Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja. 44Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē. 45No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus. 46Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”
Jēzus tiek apcietināts
(Mt 26:47–56; Mk 14:43–50; Jņ 18:3–11)
47Viņam vēl runājot, redzi, nāca ļaužu pūlis, un viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu. 48Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka dēlu?” 49Bet tie, kas bija ap viņu, redzēdami, kas notiek, sacīja: “Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?” 50Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta tam labo ausi. 51Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja. 52Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, – virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām? 53#Lk 19:47; 21:37Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:57–58, 69–75; Mk 14:53–54, 66–72; Jņ 18:12–18, 25–27)
54Tie viņu saņēma un ieveda augstā priestera namā. Bet Pēteris iztālēm sekoja. 55Tad ļaudis, sakūruši ugunskuru pagalma vidū, sasēdās ap to, un Pēteris apsēdās starp viņiem. 56Kāda kalpone ieraudzīja viņu sēžam pie uguns un, cieši ieskatījusies viņā, sacīja: “Šis arī bija kopā ar viņu.” 57Bet tas noliedza viņu, sacīdams: “Sieviete, es viņu nepazīstu.” 58Un pēc īsa brīža cits, viņu ieraudzījis, sacīja: “Tu arī esi no viņiem.” Bet Pēteris teica: “Cilvēk, es neesmu.” 59Pagāja kāda stunda, un vēl kāds cits uzstāja: “Patiesi šis arī bija ar viņu, jo arī ir galilejietis.” 60Bet Pēteris sacīja: “Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā.” Un, viņam vēl runājot, pēkšņi iedziedājās gailis. 61Kungs pagriezies uzlūkoja Pēteri, un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kad tas viņam sacīja: “Šodien, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 62Un, izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.
Jēzus zaimots un sists
(Mt 26:67–68; Mk 14:65)
63Vīri, kas apsargāja Jēzu, ņirgājās par viņu un sita, 64un, aizklājuši viņam seju, tincināja: “Nu pravieto, kurš tev iesita.” 65Un vēl visādi zaimoja viņu.
Jēzus sinedrija priekšā
(Mt 26:59–66; Mk 14:55–64; Jņ 18:19–24)
66Kad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju, 67un teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet. 68Un, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet. 69#Ps 110:1Bet no šā brīža Cilvēka dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas.” 70Tad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.” 71Bet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.