Jāņa 5
5
Dziedināšana pie Bētzatas dīķa
1Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. 2Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Bētzata, ar piecām kolonādēm. 3Tajās gulēja liels skaits neveselu: aklu, kroplu, paralizētu.#5:3 Dažos manuskriptos tālāk: 4 kas gaidīja uz ūdens kustēšanos. Brīžiem Kunga eņģelis tur nolaidās un ūdeni sakustināja; kurš tad pirmais iekāpa ūdenī pēc tā sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai arī kāda slimība tam būtu bijusi. 5Tur bija kāds vīrs, kurš bija nevesels jau trīsdesmit astoņus gadus. 6Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” 7Slimais viņam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kurš mani ienestu dīķi, kad ūdens tiek sakustināts, bet, kamēr es tur nokļūstu pats, cits nokāpj pirms manis.” 8Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” 9Un tūdaļ šis cilvēks kļuva vesels un ņēma savu gultu un staigāja; bet todien bija sabats. 10#Neh 13:19; Jer 17:21Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, tu nedrīksti nest savu gultu!” 11Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, man teica: ņem savu gultu un staigā!” 12Tie viņam jautāja: “Kurš ir tas cilvēks, kas tev teica: ņem un staigā?” 13Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija. 14Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” 15Tad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu. 16Un jūdi sāka Jēzu vajāt, tādēļ ka viņš to bija darījis sabatā. 17Bet viņš tos uzrunāja: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” 18Nu vēl vairāk jūdi meklēja viņu nonāvēt, tādēļ ka viņš ne tikvien neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.
Cilvēka dēlam dotā vara
19Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls. 20Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem, tā ka jūs brīnīsieties. 21Tāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, arī Dēls atdzīvina, kurus grib. 22Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, 23lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, tie negodā Tēvu, kas viņu sūtījis. 24Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā. 25Patiesi, patiesi es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos. 26Tāpat kā Tēvam ir dzīvība sevī pašā, viņš devis arī Dēlam, lai tam būtu dzīvība sevī pašā. 27Un viņš tam devis varu spriest tiesu, tādēļ, ka tas ir Cilvēka dēls. 28Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi 29#Dan 12:2un izies ārā: tie, kas darījuši labu, – celsies augšām dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, – notiesāšanai. 30Es nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.
Liecības par Jēzu
31Ja es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa, 32ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa. 33#Jņ 1:19–27; 3:27–30Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību. 34Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti. 35Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā. 36Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, – šie paši darbi, ko es daru, – liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs. 37#Mt 3:17; Mk 1:11; Lk 3:22Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši, 38un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis. 39Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani! 40Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība. 41Es nepieņemu godu no cilvēkiem, 42bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības. 43Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet. 44Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat? 45Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat. 46#5Moz 18:15Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis. 47Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.