Lūkas 17
17
Par grēku, ticību un pienākumu
(Mt 18:6–9; Mk 9:42–48)
1Vēl viņš saviem mācekļiem teica: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai! tam, caur ko tā nāk! 2Tādam labāk, ja tam dzirnakmeni uzkar kaklā un to iemet jūrā, nekā tas apgrēcina vienu no šiem mazajiem. 3#Mt 18:15Pielūkojiet! Ja tavs brālis grēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam. 4Un, pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes vērstos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, – piedod viņam.” 5Un apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.” 6Bet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu. 7Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda! 8Vai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu. 9Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts?#17:9 Dažos manuskriptos tālāk: Nedomāju gan. 10Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.”
Jēzus dziedina desmit spitālīgos
11Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju. 12Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm un 13skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!” 14#3Moz 14:1–32Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti. 15Viens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu. 16Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis. 17Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi? 18Vai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?” 19Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.”
Dieva valstības nākšana
(1Moz 6:5–8:22; 19:12–14)
20Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā. 21Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.” 22Bet mācekļiem viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet. 23Kad jums sacīs: redzi, tur! Redzi, šeit! – neejiet un nedzenieties tam pakaļ! 24Jo kā zibens, kas uzplaiksnī un apspīd debesis no vienas malas līdz otrai, tā arī Cilvēka Dēls parādīsies#17:24 Dažos ievērojamos manuskriptos tālākie vārdi “savā dienā” nav uzrādīti.. 25Bet pirms tam viņam vajadzēs daudz ciest un tikt šīs paaudzes atmestam. 26#1Moz 6:5–8Un, tāpat kā notika Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās. 27#1Moz 7:6–24Tie ēda un dzēra, un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus pazudināja. 28#1Moz 18:20–19:25Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja. 29Bet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja. 30Tāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. 31#Mt 24:17–18; Mk 13:15–16Ja kāds tajā dienā būs uz jumta un viņa mantas būs mājā, lai tas nekāpj zemē tās paņemt, un, ja kāds būs laukā, tas lai negriežas atpakaļ. 32#1Moz 19:26Atcerieties Lata sievu! 33#Mt 10:39; 16:25; Mk 8:35; Lk 9:24; Jņ 12:25Kas savu dzīvību meklēs paglābt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to pasargās dzīvu. 34Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts. 35Būs divas, kas kopā mals – viena tiks paņemta, bet otra atstāta.”#17:35 36 Divi būs uz lauka – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts. Dažos ievērojamos manuskriptos šis teksts nav uzrādīts. 37Tie vērsās pie viņa, jautādami: “Kur tā notiks, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kur būs maita, tur salidos ērgļi.”
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.