Lūkas 24
24
Jēzus augšāmcelšanās
(Mt 28:1–10; Mk 16:1–8; Jņ 20:1–10)
1Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas.#24:1 Dažos manuskriptos tālāk: Ar viņām līdzi bija vēl kādas citas. 2Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu. 3Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada. 4Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās. 5Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? 6#Mt 16:21; 17:22–23; 20:18–19; Mk 8:31; 9:31; 10:33–34; Lk 9:22; 18:31–33Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā: 7Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” 8Un tās atcerējās viņa vārdus. 9Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem. 10Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem. 11Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja. 12Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.
Ceļš uz Emmausu
(Mk 16:12–13)
13Un, redzi, divi no tiem tajā pašā dienā devās ceļā uz Emmausu – ciemu, kas atradās sešdesmit stadiju#24:13 Apmēram 11 kilometru. attālumā no Jeruzālemes. 14Viņi pārrunāja visu, kas bija noticis. 15Un, viņiem runājot un spriežot, pats Jēzus pienāca un gāja kopā ar viņiem. 16Bet to acīm nebija ļauts viņu pazīt! 17Un viņš tiem sacīja: “Par ko jūs te iedami spriežat savā starpā?” Viņi noskumuši apstājās, 18un viens no viņiem, vārdā Kleops, atbildēja: “Tu esi vienīgais, kas, Jeruzālemē būdams, nezini, kas šajās dienās tur noticis.” 19Viņš jautāja: “Kas tad?” Un tie viņam sacīja: “Tas, kas notika ar Jēzu, Nācarieti, vīru, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu ļaužu priekšā, 20kā virspriesteri un mūsu vadoņi viņu nodeva, lai notiesātu uz nāvi, un kā viņu piesita krustā. 21Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis. 22Mūs pārsteidza arī dažas sievietes no mūsu vidus, kas rīta agrumā bija aizgājušas pie kapa 23un neatrada viņa miesas. Viņas pārnāca un stāstīja mums, ka redzējušas eņģeļu parādību, un tie sacījuši, ka viņš ir dzīvs. 24Tad daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija sacījušas, bet viņu pašu tie neredzēja.” 25Un viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprātīgie un sirdī kūtrie ticēt visam, ko runājuši pravieši! 26Vai Kristum tā nevajadzēja ciest un ieiet savā godībā?” 27Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par viņu. 28Viņi jau bija nonākuši pie tā ciema, kurp devās, un Jēzus izlikās, it kā ietu tālāk. 29Bet tie sāka viņu pierunāt: “Paliec pie mums, jo tuvojas vakars un diena jau galā.” Un viņš iegāja, lai paliktu kopā ar tiem. 30Kad viņš apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem. 31Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams. 32Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?” 33Tajā pašā stundā viņi piecēlušies griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tur sapulcējušos tos vienpadsmit un citus kopā ar tiem, 34un viņi sacīja: “Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījies Sīmanim.” 35Un viņi izstāstīja, kas notika ceļā un kā tie viņu pazina, kad viņš lauza maizi.
Jēzus parādās mācekļiem
(Mt 28:16–20; Mk 16:14–18; Jņ 20:19–23; Apd 1:6–8)
36Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.” 37Satrūkušies un baiļu pārņemti, tie domāja, ka redz garu. 38Bet viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas? 39Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas – tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man.” 40Un, to teicis, viņš parādīja viņiem rokas un kājas. 41Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kas ēdams?” 42Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu,#24:42 Dažos manuskriptos tālāk: un šūnu medu. 43un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā. 44Tad viņš teica: “Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, kad biju pie jums! Visam jāpiepildās, kas par mani sacīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.” 45Tad viņš lika viņu prātam atvērties, ka tie saprastu Rakstus, 46un sacīja: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā, 47un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu; 48jūs tam esat liecinieki. 49#Apd 1:4Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.”
Jēzus pacelšana debesīs
(Mk 16:19–20; Apd 1:9–11)
50 #
Apd 1:9–11
Viņš tos izveda ārā līdz pat Bētanijai un, savas rokas pacēlis, svētīja. 51Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs. 52Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē, 53un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu.
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.