1. Mozus 2
2
1Un tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. 2#Ebr 4:4, 10; 2Moz 20:11Un septītajā dienā Dievs pabeidza savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis. 3Un septīto dienu Dievs svētīja un darīja to svētu, jo tajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis radīdams. 4aŠīs ir debesu un zemes paaudzes dienā, kad tās tika radītas.
Vīrietis un sieviete
(1Moz 1:26–30)
4bKad Kungs Dievs taisīja zemi un debesis, 5uz zemes vēl nebija nekādu lauka krūmāju, un lauka stādi vēl nebija sazēluši, jo Kungs Dievs vēl nebija licis līt pār zemi, un vēl nebija cilvēka, kas zemi apstrādātu. 6Un no zemes pacēlās migla un padzirdīja visu zemes virsmu. 7Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni. 8Un Kungs Dievs stādīja dārzu austrumos no Ēdenes un ielika tur cilvēku, ko bija izveidojis. 9Un Kungs Dievs audzēja no zemes visus kokus, kas tīkami skatam un labi ēšanai, un dārza vidū – bija dzīvības koks un laba un ļauna atzīšanas koks. 10No Ēdenes izplūda upe, lai dzirdītu dārzu. Tur tā sadalījās četrās straumēs. 11Pirmās vārds ir Pīšona, tā apvij visu Havīlas zemi, kur ir zelts. 12Tās zemes zelts ir labs. Tur ir bdellijs#2:12 Aromātiski sveķi. un oniksi. 13Otrās upes vārds ir Gīhona, tā apvij visu Kūšas zemi. 14Trešās upes vārds ir Hidekela#2:14 Tigra., tā tek no Asīrijas uz austrumiem, un ceturtā upe ir Perāta#2:14 Eifrāta..
15Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā. 16Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem, 17bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!” 18Un Kungs Dievs teica: “Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās.” 19Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un deva tos cilvēkam, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds. 20Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam palīga, kas būtu tam līdzās. 21Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu. 22Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. 23Un cilvēks teica:
“Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!
Tāpēc lai to sauc par sievu#2:23 Īš (ebr. val.) – vīrs; īšā (ebr. val.) – sieva., jo no vīra tā ņemta!
24 #
Mt 19:5; Mk 10:7–8; 1Kor 6:16; Ef 5:31 Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” 25Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās.
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.