Mateja 8
8
Spitālīgā dziedināšana
(Mk 1:40–45; Lk 5:12–16)
1Kad Jēzus nokāpa no kalna, viņam sekoja liels ļaužu pūlis. 2Un, redzi, kāds spitālīgais, pienācis klāt, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt!” 3Jēzus, roku izstiepis, pieskārās viņam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūlīt viņš tapa šķīsts no savas spitālības. 4#3Moz 14:1–32Jēzus viņam sacīja: “Pielūko, nevienam to nestāsti, bet ej, rādies priesterim un pienes upurdāvanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”
Centuriona kalpa dziedināšana
(Lk 7:1–10; Jņ 4:43–54)
5Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds centurions un lūdza: 6“Mans kalps guļ mājās paralizēts un briesmīgi cieš.” 7Jēzus tam sacīja: “Es iešu un viņu dziedināšu.” 8Bet centurions atbildēja: “Kungs, es neesmu tā cienīgs, ka tu nāc manā namā; dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts. 9Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie – kareivji; kad vienam es saku: ej, – tas iet, un citam: nāc, – viņš nāk, un savam kalpam: dari to, – viņš dara.” 10To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: “Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis. 11#Lk 13:29Un es jums saku: daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā, 12#Mt 22:13; 25:30; Lk 13:28bet Valstības dēli tiks izgrūsti ārā tumsībā; tur būs vaimanas un zobu griešana.” 13Tad Jēzus sacīja centurionam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.
Daudzi tiek dziedināti
(Mk 1:29–34; Lk 4:38–41)
14Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti guļam drudža pārņemtu. 15Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis to atstāja, un tā piecēlās un viņam kalpoja. 16Kad pienāca vakars, pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstus. Un viņš garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus neveselos, 17#Jes 53:4ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: viņš uzņēma mūsu kaites un nesa mūsu sērgas.
Par Jēzus sekotājiem
(Lk 9:57–62)
18Lielu ļaužu pūli sev visapkārt redzēdams, Jēzus lika pārcelties uz otru krastu. 19Tad pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: “Skolotāj, es sekošu tev, lai kurp tu ietu.” 20Jēzus tam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.” 21Kāds cits viņa māceklis sacīja viņam: “Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu.” 22Bet Jēzus viņam sacīja: “Seko man un ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus!”
Jēzus apsauc vētru
(Mk 4:35–41; Lk 8:22–25)
23Jēzus iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja. 24Un, redzi, jūrā izcēlās liela vētra, tā ka viļņi vēlās pāri laivai; bet Jēzus gulēja. 25Tie piegājuši viņu modināja, saukdami: “Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!” 26Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?” Tad piecēlies viņš apsauca vējus un jūru, un iestājās liels klusums. 27Bet cilvēki izbrīnā jautāja: “Kas viņš ir, ka vēji un jūra viņam paklausa?”
Jēzus dziedina apsēstos
(Mk 5:1–20; Lk 8:26–39)
28Kad viņš nonāca otrā pusē, Gadaras apgabalā, viņu sastapa divi dēmonu apsēsti, kas bija iznākuši no kapiem; tie bija ļoti bīstami, tādēļ neviens nevarēja pa šo ceļu staigāt. 29Un, redzi, tie sāka kliegt: “Kāda daļa mums ar tevi, Dieva Dēls? Vai tu esi nācis pirms laika mūs mocīt?” 30Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku bars. 31Un dēmoni viņu lūdza: “Ja tu mūs izdzen, tad liec mums ieiet cūkās.” 32Jēzus tiem sacīja: “Ejiet!” Un tie izgājuši iegāja cūkās, un, redzi, viss ganāmpulks metās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī. 33Bet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par dēmonu apsēstajiem. 34Un, redzi, visa pilsēta iznāca Jēzum pretī, un, viņu ieraudzījuši, tie lūdza, lai viņš iet prom no to apvidus.
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.