1. Mozus 4
4
Kains un Ābels
(Lk 11:51; Ebr 11:4; 12:24)
1Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Kainu. Viņa teica: “Ar Kunga palīgu dabūju#4:1 Kāna (ebr. val.) – dabūt, iegūt. dēlu!” 2Un vēl viņa dzemdēja viņa brāli Ābelu. Ābels bija avju gans, bet Kains apstrādāja zemi. 3Pēc daudzām dienām Kains no zemes augļiem nesa upurdāvanu Kungam. 4#Ebr 11:4Un Ābels, arī viņš nesa no savu avju pirmdzimtajiem un to treknuma, un Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upurdāvanu. 5Bet Kainu un viņa upurdāvanu viņš neuzlūkoja, un Kains ļoti noskaitās un novērsa savu vaigu. 6Un Kungs teica Kainam: “Kāpēc tu skaisties, kāpēc tavs vaigs novērsies? 7Vai tu nebūtu uzlūkots, ja būtu darījis labi? Un ja slikti tu dari – grēks pie durvīm apmeties, tas tevi iekāros, bet tev pār to jāvalda!” 8#Mt 23:35; Lk 11:51; 1Jņ 3:12Un Kains teica savam brālim Ābelam: “Ejam uz lauka!” Un Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un nokāva viņu. 9Un Kungs teica Kainam: “Kur Ābels, tavs brālis?” Un viņš teica: “Es nezinu! Vai es – sava brāļa sargs?” 10#Ebr 12:24Un viņš teica: “Ko tu izdarīji?! Tava brāļa asinis kliedz uz mani no zemes! 11Un tagad – lai tu nolādēts uz zemes, kas atpleta savu muti, lai no tavas rokas ņemtu tava brāļa asinis! 12Jo tu apstrādāsi zemi, bet tā vairs nedos tev savu spēku! Staigulis un klaidonis tu būsi uz zemes!” 13Un Kains teica Kungam: “Mana vaina ir lielāka, nekā es varu nest! 14Re, šodien tu esi mani padzinis projām no zemes, nu es paslēpšos no tava vaiga un būšu staigulis un klaidonis uz zemes, un katrs, kas mani atradīs, tas mani nokaus!” 15Un Kungs viņam teica: “Nē! Katram, kas nokaus Kainu, tiks septiņkārt atriebts!” Un Kungs uzlika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu atrod, viņu nenokauj. 16Un Kains aizgāja projām no Kunga vaiga un apmetās Noda zemē, uz austrumiem no Ēdenes.
Civilizācijas aizsākums
17Un Kains atzina savu sievu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Hanohu. Viņš uzcēla pilsētu un nosauca to sava dēla vārdā – Hanoha. 18Un Hanoham dzima Īrāds, un Īrāds bija Mehūjaēla tēvs, un Mehūjaēls bija Metušaēla tēvs, un Metušaēls bija Lemeha tēvs. 19Lemehs apņēma divas sievas, pirmās vārds – Āda, un otras vārds – Cilla. 20Un Āda dzemdēja Jābālu, viņš ir tēvs tiem, kuri mīt teltīs un kuriem ir ganības. 21Viņa brāļa vārds ir Jūbals, viņš ir tēvs visiem, kuri spēlē cītaras un stabules. 22Un Cilla, arī viņa dzemdēja – Tubāl-Kainu, viņš bija kalējs, apstrādāja varu un dzelzi, un Naama bija Tubāl-Kaina māsa. 23Un Lemehs teica savām sievām:
“Āda un Cilla, klausieties manu balsi,
Lemeha sievas, klausieties, ko es saku,
jo vīru es kauju par rētu
un zēnu – par brūci!
24Ja Kains tiks septiņkārt atriebts,
tad Lemehs – septiņdesmit septiņas reizes!”
25Un Ādams atkal atzina savu sievu, un viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu par Šētu, jo: “Dievs deva man citu pēcnācēju Ābela vietā, jo viņu nokāva Kains!” 26Un Šētam, arī viņam dzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Enošs. – Tolaik sāka piesaukt Kunga vārdu.
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.