Популярні біблійні вірші з LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 5

Поділитись

Un beidzis runāt, viņš sacīja uz Sīmani: „Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.“

Un Sīmanis atbildēja un viņam sacīja: „Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz tavu vārdu es gribu tīklu izmest.“ Un to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.

Bet viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.

Nevis taisnus esmu nāds aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.“

Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: „Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.“

Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem.

Un savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja viņam līdz.

Un notika, kad viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds caur caurim spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz savu vaigu un viņu lūdza un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“ Un roku izstiepis, viņš to aizkāra, sacīdams: „Es gribu, topi šķīstīts.“ Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.

Un viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām.