Популярні біблійні вірші з LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 13

Поділитись

„Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.

Un tur bija sieva, kurai astoņ-padsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties. Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: „Sieva, topi svabada no savas slimības!“

Pie tam viņs tai uzlika savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.

Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.“

Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm sacīdami: Kungs, atveri mums, viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!

Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, iūs visi ņemsit tādu pašu galu.“

Tad viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, visi jūs netaisnības darītāji!

Tad viņš teica: „Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko es to salīdzināšu; Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā, un kufā auga un izauga par koku, kujra zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.“