PIRMĀ MOZUS 2
2
1Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki.
2Un Dievs pabeidza septītajā dienā visus darbus, kādus Viņš bija darījis, un atpūtās septītajā dienā no visa sava darba, ko bija darījis.
3Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to par svētu dienu, jo Viņš tanī atdusējās no visa sava darba, ko radīdams bija darījis.
4Šis ir tas stāsts par debess un zemes izcelšanos, kad tās tika radītas. Tas bija laikā, kad Dievs tas Kungs zemi un debesis radīja.
5Zemes virsū vēl nebija neviena lauku krūma, un vēl neviena lauku zāle nezēla, jo Dievs tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un vēl nebija neviena cilvēka, kas zemi koptu.
6Tad migla cēlās no zemes un slacināja visu zemes virsu.
7Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni.
8Un Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
9Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.
10Un upe iztecēja no Ēdenes, tā slacināja dārzu. Tā tur dalījās četrās straumēs:
11Vienas vārds ir Pišona, tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur ir zelts.
12Un šīs zemes zelts ir labs. Tur atrodams ari bedelijs un šohamas akmens.
13Otras upes vārds ir Gihona, tā plūst apkārt visai Kuša zemei.
14Bet trešās upes vārds ir Hidekela, tā plūst austrumos no Asuras. Ceturtās upes vards ir Eifrata.
15Un Dievs tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu.
16Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: „No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst,
17Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.“
18Un Dievs tas Kungs sacīja: „Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.“
19Tad Dievs tas Kungs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un putnus gaisā un lika viņiem iet pie cilvēka, vērodams, kādā vārdā tas tos nosauks, un kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvību, tā to sauktu.
20Un cilvēks nosauca vārdā visus mājas lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas vinam atbilstu.
21Tad Dievs tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku. Un kad tas bija aizmidzis, Viņš izņēma vienu no viņa sānkauliem, aizpildīdams vietu ar miesu.
22Šo sānkaulu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs tas Kungs izveidoja par sievieti un lika tai iet pie cilvēka.
23Tad cilvēks sacīja; „Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tai būs saukties par vīreni (sievu), tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.
24Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.“
25Un tie abi—cilvēks un viņa sieva—bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.
Айни замон обунашуда:
PIRMĀ MOZUS 2: LTV1965
Лаҳзаҳои махсус
Паҳн кунед
Нусха
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.