Jēzus spēks | Marka evaņģēlijsSample

Vai tev kādreiz ir bijusi vēlēšanās būt pārākam par citiem tev apkārt? Man ir, un, zini, dažkārt man šķiet, ka mums visiem šādas domas piezogas.

Arī mācekļi runā par to, kurš ir lielākais jeb kurš ir pārāks. Visticamāk, tā bija kā tāda lielīšanās, kurš ko vairāk dara, kurš, šķiet, Jēzum ir tuvāks, Bet Jēzus, viņus pie sevis apsēdinājis, runāja par to, ka tas, kurš grib būt lielākais vai pirmais, lai ir visu kalps.

Mūsdienu sabiedrībā, ja mēs šādi sāktu runāt, cilvēki smietos, jo šodienas sabiedrība tiek virzīta uz to, ka pirmajam ir jākāpj visiem pāri, lai dabūtu to, ko grib, un būtu pirmajā vietā.

Jēzus man māca nebūt tādai kā pasaule, jo mēs esam šajā pasaulē, bet mēs, kas esam pieņēmuši Jēzu par savu Kungu, mēs neesam no šīs pasaules. Kaut arī bieži vien tik ļoti gribas darīt, kā pasaule to dara — būt pirmajai un pateikt visu, ko domāju, jo es taču zinu labāk. Jēzus nostatīja bērnu un teica, ja mēs uzņemam tādu kā šis bērns, mēs uzņemam pašu Dievu. Bieži esmu domājusi, cik ļoti mēs kristieši “vārāmies savā sulā” un aizmirstam par tiem, kas ir vientuļi, kas ir atstumti. Īpaši, kad Ziemassvētku laikā mums gribas būt kopā ar saviem mīļajiem, vai atceramies par tiem, kas šajos svētkos palikuši vieni, kam nav, ko uzaicināt ciemos vai pie kā aiziet ciemos, lai svinētu šos skaistos svētkus. Ziemassvētki paies — bet saskatīt tos, kuriem parādīt Dieva mīlestību, mums ir 365 iespējas gadā!

Jautājumi pārdomām

1. Kā ir ar mani — vai spēšu ieraudzīt visa gada garumā kādu, kam vajag iepriecinājumu? Vai būšu tas, kas uzņem savā namā pašu Dievu?
2. Vai gribēšu pakāpties un salīdzināt sevi ar citiem, lai parādītu, ka esmu pārāks, ka zinu labāk? Vai arī centīšos būt tāds kā Kristus?