Jāņa ev. 4
4
Jēzus pie Jēkaba akas runā ar Samariešu sievu, 6; dziedina ķēniņa sulaiņa dēlu Kapernaumā, 47.
1Un kad Tas Kungs nomanīja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus vairāk dara par mācekļiem un vairāk kristījot#4:1 vairāk dara par mācekļiem un vairāk kristījot GL1 vairāk mācekļus darītu un kristītu nekā Jānis, #3:22, 3:26. 2(Jebšu Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi,) #1Kor 1:17. 3Tad Viņš atstāja Jūdeju un atkal nogāja uz Galileju. #3:22. 4Un Viņam bija jāiet caur Samariju. #Lūk 17:11. 5Tad Viņš nonāk Samarijas pilsētā, kas saucas Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs deva savam dēlam Jāzepam. #1Moz 48:22. 6Un tur bija Jēkaba aka. Kad nu Jēzus, no ceļa piekusis, pie akas apsēdās, - un tas bija ap sesto stundu, - 7Tad kāda sieva no Samarijas nāca smelt ūdeni. Uz to Jēzus saka: “Dod Man dzert.” #1Moz 24:17, 24:45. 8(Jo viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā, maizi pirkt.) 9Tad Samariešu sieva uz Viņu saka: “Kā Tu, Jūds būdams, prasi dzert no manis, vienas Samariešu sievas?” Jo Jūdi netur nekādu draudzību ar Samariešiem. #Mat 10:5. Lūk 9:53. 10Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja tu Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” #4:14, 3:16. 2Kor 9:15. Dāv.dz 36:9. Parād 21:6. 11Sieva uz Viņu saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa, - no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? #Augst.dz 4:15. 12Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Jēkabs, kas mums šo aku devis un pats no tās dzēris un viņa dēli un viņa lopi?” #8:53. 13Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāpst. #6:49, 6:58. 14Bet ja kas dzers no ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam; bet ūdens, ko Es tam došu, viņā taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu.” #6:27, 7:38-39. 1Jāņ 3:9. 15Sieva uz Viņu saka: “Kungs, dod man to - tādu ūdeni, ka man neslāpst un man vairs nav jānāk šurpu smelt.” #6:34. 16Jēzus uz to saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.” 17Sieva atbildēja un sacīja: “Man nav vīra.” Jēzus uz to saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra. 18Jo pieci vīri tev bijuši, un kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs; to tu pēc taisnības esi sacījusi.” #1:48. 19Sieva uz Viņu saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. #4:29, 1:49. 20Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, un jūs sakāt, ka Jeruzālemē ir tā vieta, kur pienākas pielūgt.” #Mark 6:2. 5Moz 12:5. 21Jēzus uz to saka: “Sieva, tici Man, nāk stunda, kad jūs nedz šai kalnā, nedz Jeruzālemē nepielūgsiet To Tēvu. #Lūk 7:20. Mal 1:11. 22Jūs pielūdzat, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām; jo pestīšana ir no Jūdiem. #2Ķēn 17:28. Jes 2:3. Lūk 1:69. 23Bet stunda nāk un jau tagad ir, kad īstie pielūdzēji pielūgs To Tēvu garā un patiesībā; jo Tas Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. #17:17, 17:19. Rom 12:1-2. 24Dievs ir Gars, un kas Viņu pielūdz, tiem Viņu būs pielūgt garā un patiesībā.” #2Kor 3:17. 25Sieva uz Viņu saka: “Es zinu, ka Mesija nāk, kas saukts Kristus; kad Viņš nāks, Viņš mums visu pasludinās.” #1:41. 26Jēzus uz to saka: “Es Tas esmu, kas ar tevi runā.” #8:25, 9:37. Jes 65:1. 27Un šajā brīdī Viņa mācekļi nāca un brīnījās, ka Viņš ar sievu runāja. Tomēr neviens nesacīja: Ko Tu vaicā? Jeb, ko Tu runā ar viņu? 28Tad sieva pameta savu ūdens trauku un nogāja pilsētā un sacīja uz ļaudīm: #4:5. 29“Nāciet, redziet vienu cilvēku, kas man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi. Vai Šis nav Kristus?” #4:17-19, 4:25-26. 30Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Viņa. 31Un pa to starpu mācekļi Viņu lūdza sacīdami: “Rabbi, ēd.” #4:6, 4:8. 32Bet Viņš uz tiem sacīja: “Man barība jāēd, ko jūs nezināt.” 33Tad mācekļi savā starpā sacīja: “Vai kas Viņam ko atnesis ēst?” 34Jēzus uz tiem saka: “Mana barība ir, ka Es daru Tā prātu, kas Mani sūtījis, un padaru Viņa darbu. #5:30, 17:4. Dāv.dz 40:8. 35Vai jūs nesakāt: Vēl ir četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: Paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu. #Mat 9:37. 36Un kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus uz mūžīgu dzīvošanu, ka abi var priecāties kopā, sējējs un pļāvējs. #1Kor 3:6-7. 1Tes 2:19. 37Jo šeit teiciens ir patiess#4:37 teiciens ir patiess GL1 tas vārds ir tiesa: Cits ir sējējs un cits pļāvējs. 38Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši; citi tur strādājuši, un jūs esat nākuši viņu darbā.” #Ap.darb 8:5. Joz 24:13. 39Bet no tās pašas pilsētas daudz Samariešu ticēja uz Viņu tās sievas vārdu dēļ, kas liecību deva: “Viņš man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi.” #4:29. 40Kad nu Samarieši pie Viņa nāca, tad tie Viņu lūdza, ka Viņš pie tiem paliktu; un Viņš tur palika divas dienas. #Ap.darb 10:48. 41Un daudz vairāk no tiem ticēja Viņa paša vārdu dēļ, #4:48. 42Un sacīja uz to sievu: “Mēs neticam vairs tavas valodas dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un zinām, ka Šis tiešām ir pasaules Pestītājs, Kristus.” #4:29, 17:8. 1Ķēn 10:6-8. Ījab 42:5. 43Un pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un nogāja uz Galileju. #4:3. Mat 4:13. 44Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netop turēts godā. #Mat 13:57. Lūk 4:24. 45Kad Viņš nu nāca uz Galileju, tad galilejieši Viņu uzņēma, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo tie arīdzan bija nākuši uz svētkiem. #2:23. 46Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija darījis par vīnu. Un tur bija kāds ķēniņa sulainis, kam dēls gulēja nevesels Kapernaumā. 47Šis dzirdējis, ka Jēzus bija nācis no Jūdejas uz Galileju, nogāja pie Viņa un To lūdza, lai noietu un viņa dēlam palīdzētu, jo tas guļot uz miršanu. #2:1, 2:9, 2:12. 48Tad Jēzus uz viņu sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, tad jūs neticat.” #4:41, 4:45, 2:18, 2:23, 20:29. 1Kor 1:22. 49Ķēniņa sulainis uz Viņu saka: “Kungs, nāc, pirms nekā mans dēls mirst.” 50Jēzus uz viņu saka: “Ej, tavs dēls dzīvs.” Un tas cilvēks ticēja vārdam, ko Jēzus uz viņu bija sacījis, un aizgāja. #1Ķēn 17:23. 51Un noejot viņa kalpi to sastapa un tam pasludināja un sacīja: “Tavs dēls dzīvs.” 52Tad tas no viņiem izvaicāja to stundu, kad ar viņu bija palicis labāk. Un tie uz viņu sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.” 53Tad tēvs nomanīja ap to stundu esam, kad Jēzus viņam bija sacījis: “Tavs dēls dzīvs.” Un viņš ticēja ar visu savu saimi. #Ap.darb 16:15, 16:31. 54Šī otrā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja, nākdams no Jūdejas uz Galileju. #4:46, 21:25.
Markert nå:
Jāņa ev. 4: LG8
Marker
Del
Kopier
Vil du ha høydepunktene lagret på alle enhetene dine? Registrer deg eller logg på
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
