Evangelijs pēc Mateusa 21

XXI.

K. Jezus svineiga īīšona Jeruzalemā.

1Kad jī tyvojōs Jeruzalemai un īgōja Betfagē pi Eleja kolna, tad Jezus nūsyuteja divejus mōcekļus, 2jim saceidams: Ejte uz tū sadžu, kas ir jyusu prīškā. Tur tyuleņ atrassit pīsītu ezelīni un pi jōs ezelānu. Atraisit tū vaļā un atvedit Maņ. 3Un, jo jums kas kaut kū ībylstu, pasokit: Jī ir Kungam vajadzeigi, un tyuleņ jūs palaiss. 4Tai tys nūtyka, lai izapiļdeitu pravīša vōrdi, kurs soka:

5Pasokit Siona meitai:

Raug, pi tevis nōk tovs Kēneņš,

Jys ir lēnprōteigs un jōj uz ezeļa, —

Uz ezelāna, uz jyuga nesējas bārna.#21:5 Siona meitai t. ir Jeruzalemes īdzeivōtōjim.

6Mōcekli nūgōja un izdareja tai, kai Jezus jim beja pavēlējis. 7Jī atvede ezelīni un ezelānu, salyka uz jim sovas drēbes un Jū pasādynōja vērsum. 8Daudzejī nu ļaudim klōja uz ceļa sovas drēbes, citi otkon cērta nu kūkim zorus un klōja uz ceļa.

9Īprikš un īpakaļ ejūšī ļaužu bori klīdziņ‐klīdze:

Ozanna Davida Dālam!

Slaveits Kunga vōrdā Nōcējs,

Ozanna augstumūs!#21:9 Ozanna ir prīcas uzsaucamais vōrds un nūzeimoj tū pošu, kū latvīšu volūdā „Lai dzeivoj!“

10Īejūt Jeruzalemā, vysa piļsāta uzatrauce un vaicōja: Kas Tys ir? 11Ļaužu pulki atbiļdēja: Šytys ir Jezus, pravīts nu Galilejas Nazareta.

Svētneicas teireišona.

12Īgōjis Dīva svētneicā, Jezus izdzyna nu turīnes vysus pērcējus un pōrdevējus, apgōze naudas maineitōju goldus un bolūžu pōrdevēju krāslus 13un saceja: Stōv raksteits: Muns noms tops saukts lyugšonas noms, bet jyus jū pōrvēršat slapkovu bedrē.#21:13 Muns noms tops saukts lyugšonas noms . . . t. ir Muns noms pats par sevi ir lyugšonas noms un kai lyugšonas noms teik atzeits nu ļaudim. 14Tad pīgōja pi Jō svētneicā oklī un klibī, un Jys tūs padareja vasalus.

15Bet vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī, radzādami breinumus, kaidus Jys dareja, un dzērdādami klīdzūt bārnus svētneicā: Ozanna Davida Dālam, aizadusmōja 16un Jam saceja: Vai Tu dzērdi, kū jī soka? Jezus tim atbiļdēja: Jā. Vai gon nikod naasat lasejuši: Nu bārnu un zeidaiņu mutes Tu sagatavōsi gūdu?

17Un, pametis tūs stōvūt, nu piļsātas izgōja orā uz Betaniju un tur palyka par nakti.

18Reitā agri ejūt atpakaļ uz piļsātu, Jam īsagribēja ēst. Īraudzejis ceļa molā vīnu figu kūku, gōja pi jō, bet, pīgōjis klōt, jamā cyta nikō naatroda, kai vīn lopas. Tad jam teice: Ka tevī auglis naaugtu myužam. 19Un figu kūks tyuleņ nūkolta.

20Tū radzādami, mōcekli breinōjōs un saceja: Kai ōtri figu kūks nūkolta! 21Jezus tim atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Jo jyus ticēsit un nasašaubeisit, to jyus padareisit na tik vīn tū, kas nūtyka ar figu kūku, bet ari, jo jyus šytam kolnam pasaceitu: Ej nūst nu šenes un nūgrimst jyurā! — tys nūtiks. 22Vysu, kō vīn lyugšonā tycūt lyugsit, sajemsit.

K. Jezus pylnvara.

23Kad Jys, īgōjis svētneicā, mōceja, pi Jō pīgōja vērsgoreidznīki un tautas vacōkī un saceja: Ar kaidu pylnvaru Tu šytū dori? Un kas Tev tū pylnvaru īdeve?

24Jezus tim atbiļdēja saceidams: Ari Es nu jums vīnas lītas jautōšu. Jo jyus Maņ jū pasaceisit, tad ari Es jums pasaceišu, ar kaidu pylnvaru šytū doru. 25Nu kō tad cēlēs Jōņa kristeiba? Nu dabasim, vai nu ļaudim? Un jī sprīde sevī saceidami: Jo teiksim, ka nu dabasim, Jys mums pasaceis: Kōpēc tad jyus jam naticējot? 26Jo mes saceisim, ka nu ļaudim — mums jōsabeist ļaužu; visi tadei Jōni tur par pravīti. 27Tōpēc jī Jezum atbiļdēja: Mes nazynom. Jezus sovukōrt jim atbiļdēja: Ari Es jums nateikšu, ar kaidu pylnvaru šytū doru.

Divi brōli.

28Bet kai jums līkās? Vīnam cylvākam beja divi dāli. Jys, pīgōjis pi pyrmō, saceja: Ej, dāls, šudiņ veina dōrzā strōdōtu.#21:28 Pyrmō dāla izaturēšona ir leidzeiga jūdu tautas izaturēšonai, ūtrō — pogōnu tautu izaturēšonai. 29Tys atbyldādams saceja: Īšu, Kungs, bet nagōja. 30Tad pīgōjis pasaceja tū pat ūtrajam. Bet tys atbiļdēja, saceidams: Nagrybu. Bet vālōk pōrdūmōjis aizgōja. 31Kurais tad nu šim divejim izpiļdeja tāva grybu? Jī atbiļdēja: Ūtrais. Tad Jezus jim saceja: Patīši, Es jums soku: Muitinīki un izvyrtules īprīkš par jums īīs Dīva vaļsteibā. 32Vai Jōņs nagōja pi jums taisneibas ceļā, bet jyus jam naticējot; turpretim, muitinīki un palaidnes jam īticēja. Bet jyus, tū radzūt, pat nanūžālōjot par grākim, lai jam ītycātu.#21:32 Jōņs — Jōņs Kristeitōjs.

Ļaunī veinkūpi.

33Cytom pīleidzeibom pasaklausit: Kaids saimes tāvs īreikōja veina dōrzu, aptaiseja jū ar sātmali, izroka jamā veina mīgtuvi, izbyuvēja tūrni un, nūdevis jū veinkūpim, izceļōja cytur. 34Kad atgōja augļu laiks, jys syuteja pi veinkūpim sovus kolpus, lai sajimtu nu jim sovu īnōkumu. 35Bet veinkūpi, sakāruši kolpus, vīnu sasyta, ūtru nūsyta, cytu otkon nūmātōja ar akminim. 36Tad jys nūsyuteja vēļ reizi sovus kolpus, vairōk kai pyrmū reizi. Bet jī ari tim padareja tai pat. 37Galeigi, Jys nūsyuteja uz tim sovu dālu saceidams: jī tokš munu dālu īcīnēs. 38Bet veinkūpi, īraudzejuši dālu, saceja vīns ūtram: Šytys ir mantinīks: īsim, nūnōvesim jū un sajemsim jō montōjumu! 39Tad pajāmuši izmete Jū nu veina dōrza ōrā un nūnōvēja.

40Kū gon atgōjis veina dōrza saiminīks padareis ar šitim veinkūpim? 41Tī jam atbiļdēja: šim ļaundarim Jys liks nalaimeigi pazust, bet veina dōrzu nūdūs citim veinkūpim, kas Jam nūmoksōs īnōkumus sovā laikā.

42Tad Jezus tim saceja: Vai jyus nikod nalasejot Rokstūs:

Tys akmiņs, kuru byuvātōji atmete

ir palicis par styura pamatakmini.

Kungs tū ir padarejis, —

myusu acīs breinumu.

43Tōpēc Es jums soku: Dīva vaļsteiba tiks nu jums atjimta un pīškērta tautai, kura dūs jōs augļus. 44Un kas uz tō akmiņa kriss, tys sadrups, bet uz kō jys uzkriss, tū satraikšeis.

45Vērsgoreidznīki un farizeji, dzērdādami Jō pīleidzeibas, saprota, ka Jys par jim runoj. 46Jī meklēja izdeveibas Jū sagyut, bet beidōs ļaužu, jo tī Jū turēja par pravīti.

सध्या निवडलेले:

Evangelijs pēc Mateusa 21: LGT

ठळक

सामायिक करा

कॉपी करा