Evangelijs pēc Mateusa 10

Apostolu vara un uzdavums.

1Un, sasaucis pi sevis sovus divpadsmit mōcekļus, Jys īdeve tim varu par naškeistim gorim, lai jūs izdzeitu un izdzīdynōtu ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 2Tūs divpadsmit apostolu vōrdi ir šaidi: Pyrmais ir Seimaņs, kuru sauc Pīters, un jō brōļs Andrivs; 3Zebedeja dāls Jākubs un jō brōļs Jōņs; Filips un Bārtuļs; Tomass un muitinīks Mateuss; Alfeusa dāls Jākubs un Tadeuss; 4Seimaņs Kananeits un Judass Iskariots, kurs Jū nūdeve.

5Jezus izsyuteja šytūs divpadsmit, dūdams jim aizrōdejumus un saceidams: Naejte pa tū ceļu, kas tak uz pogōnim, naejte ari samarīšu mīstūs,#10:5 K. Jezus sōkumā apostolus syuta tikai uz izraelīšim, jo jim beja apsūleita prīkšrūceiba. 6bet gon ejte pi Izraeļa mōjas pazudušajom vuškom. 7Īdami sludynojit saceidami: Dabasu vaļsteiba ir tyvu. 8Dorit vasalus slymūs, celit augšā nūmyrušūs, padorit teirus špitaleigūs, dzenit ōrā valnus.

Par veļti sajēmet, par veļti dūdit.

9Najemit leidza sovōs jūstōs ni zalta, ni sudobra, ni vara,#10:9 Jūstōs . . . jūsta, ar kuru seņōk jūdi jūzēs, beja plota. Salīcūt un molas aizšyunūt, jamā nosōja naudu. 10ni ceļa kules, ni diveju svōrku, ni kūrpu, ni vāzas; strōdnīks tadei ir sovas pōrtykas cīneigs.#10:10 K. Jezus nūlīdz apostolim ceļā sevi apgryutynōt ar apgērba un pōrtykas krōjumim. Dīvs tadei naatļaus, ka tī, kas Jō gūdam strōdoj, nūmērtu bodā. Ari ļaudim ir pīnōkums tūs, kas jūs lobā strōdoj, apgōdōt ar vysu, kas dzeivei ir vajadzeigs.

11Īgōjuši kaidā mīstā, vai sadžā, izzynojit, vai ir jamā kaids cīneigs, un tur palicit leidz tōļōk īšonai. 12Īīdami mōjā sveicynojit jū (saceidami: Mīrs šai mōjai). Jo mōja tō byus cīneiga, 13lai jyusu mīrs tur palīk; jo nabyus tō cīneiga, jyusu mīrs lai grīžās pi jums atpakaļ. 14Jo kas jyusu napījemtu un jyusu vōrdu naklauseitu, īdami ōrā nu tōs mōjas vai nu tōs piļsātas, nūkrotit putekļus nu sovom kōjom. 15Patīši, Es jums soku: Sodomas un Gomoras apvidim tīsas dīnā byus vīgļōk, kai tam mīstam.

Nōkūšōs vojōšonas.

16Raug, Es jyusus syutu, kai vuškas vylku vydā. Esit tad gudri, kai čyuskas, un vīnkōrši, kai bolūži. 17Sorgojitēs, tūmār, nu cylvākim, jo jī jyusus nūdūs tīsai un sovōs synagogōs jyusus šausteis. 18Manis dēļ jyusus stateis vaļdinīku un kēneņu prīškā, lai jim un pogōnim dūtu līceibu.

19Kad jyusus nūdūs, nasaryupejit par tū, kai un kū runōt, jo jums tamā pat breidī byus dūts tys, kas jōrunoj. 20Tadei na jyus asat tī, kas runōs, bet gon jyusu Tāva Gors ir, kas caur jums runōs.

21Nūdūs nōvei brōļs brōli un tāvs bārnu; bārni sasaceļs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 22Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss. Bet kas izturēs leidz golam, tys tops izpesteits. 23Jo jyusus vīnā vītā vojōtu, bēdzit uz ūtru. Patīši, Es jums soku: Jyus naapstaigōsit Izraeļa mīstu, koleidz Cylvāka Dāls atnōks.

24Mōceklis nav pōrōks par sovu mōceitōju, ni ari kolps par sovu kungu. 25Pīteik mōcekļam kļyut, kai jō moceitōjs, un kolpam, kai jō kungs. Jo mōjas saiminīku nūlomōja par Belzebubu, tū vairōk tai lomōs jō sētnīkus. 26Bet nasabeistit jūs.

Iztureiba ir vajadzeiga.

Nikas tadei nav tai nūglobōts, ka natyktu atrosts un nikas nav tai nūslāpts, ka natyktu atklōts.#10:26 Līkuleiba agrōk vai vālōk atsaklōs, un taisneiba ar laiku tiks atzeita. 27Kū Es jums tymsumā soku, tū sludynojit gaismā; kas jums klusiņom ausī byus teikts, tū stōstit nu jumtim!#10:27 Austrumūs mōju jumti teik taiseiti ļūti lāvi, terasveideigi. Tur mōjas īdzeivōtōji sasalaseja, parosti vokorūs, laika pavadeitu, vai ari maļteites ībaudeitu. 28Nasabeistit tūs, kas nōvej mīsu, bet dvēseles nūnōvēt naspēj; bet gon beistitēs Tō, kas dvēseli un mīsu var pazudynōt eļnē. 29Vai gon par vīnu vara gobolu nav pōrdūdami divi zvērbuli. Tūmār nivīns nu jim nakreit zemē bez jyusu Tāva grybas.#10:29 Vīna romīšu vara naudas gobola vērteiba myusu naudā ir ap 5 sant. 30Un pat visi jyusu moti uz golvas ir saskaiteiti. 31Tōpēc nasabeistit; jyus asat vērteigōki na zvērbuļu daudzums.

32Ikvīnu, kas Mani atzeis ļaužu prīškā, arī Es atzeišu muna Tāva prīškā, kurs ir dabasūs. 33Bet kas Manis aizalīgtu ļaužu prīškā, tō ari Es aizalīgšu sova Tāva prīškā, kurs ir dabasūs.

34Nadūmojit, ka Es asmu atgōjis vērs zemes mīra nastu: na mīra, bet škāpa nastu atgōju.#10:34 Mīra nastu t. ir dōvōt vērs zemes mīreigu, bezryupeigu dzeivi, dzeivi bez cīsšonom un sōpem. Škāpa nastu, t. ir atgōju, lai dūtu rūkā ļaudim īrūci ceiņai pret kaisleibom un vysu tū, kas atraun nu Dīva. 35Es asmu atgōjis škērt cylvāku nu jō tāva, meitu nu jōs mōtes un vadaklu nu jōs veira mōtes;#10:35 K. Jezus nu tim, kas Jō mōceibu pījam, pīprosa, ka tī jū na tik vīn prōtā paturātu, bet ari dorbūs izrōdeitu un jū vārtātu augšōk par vysu: tāvu, mōti, pat sovu laiceigū dzeivi. Jo ņyu vīns lūceklis saimē ir K. Jezus pīkritējs, bet ūtrs — Jō īnaidnīks, tad sadursmes saimes dzeivē naizbāgamas. Kai pyrmajūs kristticeibas laikūs, Kristus izzinējus bezticeigī īneida un vojōja, tai pat ari myusu laikūs Kristus ticeigī nateik saudzāti. 36cylvāka īnaidnīki ir jō pōša sētnīki. #10:36 Kas ryupejūtīs par laiceigū labklōjeibu lauž Dīva bausleibas, tys sevi myužeibai pazudynoj; kas, turpretim, Kristus dēļ laiceigū dzeivi pazaudātu, tys sevi izglōb myužeibai. (Sv. Augustins). 37Kas tāvu vai mōti mīļoj vairōk na Mani, tys Manis navā cīneigs. 38Kas sova krysta najam uz sevis un naīt Maņ pakaļ, tys Manis navā cīneigs.#10:38 Sova krysta, — sovas dzeives gryutumu un cīsšonu. 39Kas sovu dzeiveibu ceņšās izglōbt, tys jū pazaudēs; bet kas Manis dēļ sovu dzeiveibu pazaudēs, tys jū izglōbs.

40Kas pījam jyusus, tys pījam Mani; un kas pījam Mani, tys pījam tū, kas Mani ir syutejis.#10:40 Kas jyusus pījam . . . Apostoli‐ticeibas sludynōtōji ir K. Jezus vītnīki, pats K. Jezus ir Dīva syuteitais. Tai tad, kas mōjōs pījam apostolus, pījam pošu Dīvu. 41Kas pījam pravīti pravīša vōrda dēļ, tys sajems pravīša atolgōjumu; kas pījam taisneigū taisneibas vōrdā, tys sajems taisneigō atolgōjumu; 42kas vīnam nu šitim mozajim padūd kaut solta yudiņa glōzi tōdēļ, ka jys ir muns mōceklis, patīši Es jums soku: jō atmoksa nazuss.#10:42 Pat vysmozōkais žāļsirdeibas dorbs, kai solta yudiņa glōzes padūšona, kuru var izdareit vystryuceigōkais cylvāks, ticeibas gorā izdareits, dabasūs tiks bogōteigi atolgōts.

सध्या निवडलेले:

Evangelijs pēc Mateusa 10: LGT

ठळक

सामायिक करा

कॉपी करा