Andinin-tSoratra Masina malaza indrindra nalaina tao amin'ny Jāņa ev. 10

Hizara

Zaglis nenāk kā vien gribēdams zagt, žņaugt un nokaut; Es esmu nācis, lai cilvēkiem būtu dzīvība, un lai viņiem tā būtu pārpilnībā.

Es esmu labais gans: labais gans dod Savu dvēseli par avīm.

Manas avis Manu balsi klausa, un Es tās pazīstu, un tās Man seko.

Un Es tām dodu mūžīgu dzīvību, un tās ne mūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.

Es esmu durvis; ja kas caur Mani ieiet, tas taps svēts, un tas ieies un izies un atradīs ganības.

Es esmu labais gans un pazīstu Savas avis, un tās Mani pazīst.

Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks pār visiem, un neviens tās nevar izraut no Mana Tēva rokas. Es un Tas Tēvs, mēs esam viens.”

Itin kā Mani Tas Tēvs pazīst, tāpat arī Es To Tēvu pazīstu; un Es dodu Savu dzīvību par avīm.

Neviens to neņem no Manis, bet Es to dodu no Sevis. Man ir vara, to dot, un Man ir vara, to atkal ņemt. Šo likumu Es esmu dabūjis no Sava Tēva.”

Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Es esmu durvis pie avīm.

Bet derēts gans, kas nav īstais gans, kam avis nepieder, redz vilku nākam un avis atstāj un bēg, un vilks tās sakampj un izklīdina.

Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas neieiet pa durvīm avju kūtī, bet kāpj iekšā pa citu ceļu, tas ir zaglis un slepkava.