Adventes pielūgsmeParaugs

miers. 

Ebreju valodā vārds "miers" ir "shalom". Tas nozīmē "būt drošam, perfektam, pilnīgam, bez trūkuma". Shalom iezīmē labsajūtas un harmonijas klātesamību, gan ar to, gan bez tā. Tas iezīmē arī trauksmes un stresa prombūtne. Bibliski tas ir uz nākotni orientēts vārds. 

Tā vien šķiet, ka "shalom" prinča dzimšanai jābūt bijušai mierīgai. 

Tā vien šķiet. 

Mateja 1:18-25 

Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. 

Mēs zinām visai maz par Jāzepu, Jēzus laicīgo tēvu. Viņš ir galdnieks. Viņš ir smagi strādājošs amatnieks, kurš strādāja ar savām rokām. Viņš nav akadēmiķis, ne biznesa vīrs un arī ne mācītājs. Viņš bija cilvēks, kas saņēma savu godīgo darba algu par savu godīgo darba dienas padarīto. 

Kad viņa līgava kļūst grūta (no Svētā Gara, ko viņš vēl nezina), viņa reakcija ir parauga vērta. Neskatoties uz to, ka tālākais lēmums droši vien atspoguļoja dziļu aizvainojumu, viņš "negribēdams viņai darīt kaunu", izvēlējās situāciju risināt pieklusināti, bez skandāla celšanas. Viņš vēlas viņu pasargāt no kauna, kas viņu sagaidītu. Jāzeps ir savaldīgs un viņš atmaksā, tā teikt, ļaunam ar labu. Citos vārdos, viņš ir labs vīrs. 

Šajā brīdī viņš pilnīgi noteikti nav mierā. 

Mateja 1:20a

Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī."

Jāzeps "apdomā šīs lietas" pat vēlu naktī. Pat viņa sapņos šī situācija ņem virsroku. Viņš ir trauksmainā sapnī, kad viņa sapnī parādās eņģelis ar uzdevumu. 

Mateja 1:20b-25

Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls.

Eņģeļi ieņem svarīgu vietu Jēzus dzimšanas stāstā. Viņi nāk žilbinošā mirdzumā un ir pazīstami ar "labās vēsts pasludināšanu par lielu prieku!" Bet Jāzepam, lai gan tā patiesi ir laba vēsts, šī bija sarežģīta un grūti atrisināma situācija. 

Jāzeps piepildīs precības. Viņa un viņas dēls ir ļoti nozīmīgi. Pravietis liecināja par Mariju. Jēzus glābs cilvēkus no viņu grēkiem. Tie ir gigantiski likteņi. 

Bet kā gan ar Jāzepu? Interesantā kārtā nekas nav par viņa paša dzīvi. Gandrīz vai tā it kā viņa mantojums būtu piesiets šo abu dzīvei: jaunavai un viņas dēlam. 

“Neesi varonis," Es spēju iedomāties viņa draugus sakām. "Tas bija vien stulbs sapnis.” 

Mateja 1:24-25

Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis. Un viņš to neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi Dēlu, un deva Tam vārdu Jēzus.

Dievs norāda kas Jāzepam jādara, un viņš plāno to arī darīt. Caur diskomfortu, trauksmi, problēmām un kaunu (jeb nemieru), Viņš paaugstinās miera Princi. 

Ja es būtu Jāzeps, man būtu daudz vairāk jautājumu. Bet Jāzeps nejautā neko. Viņš uzticas Dievam un pakļaujas. 

Patiesībā no visiem, kas bija daļa no pirmās Jēzus dzīves daļas, Jāzeps spējis aizvadīt visvairāk laika ar debešķīgajiem vēstnešiem. Atkārtoti eņģeļi ierodas ar sarežģītu uzdevumu. Un atkal Jāzeps uzticas un pakļaujas. Skat…

Mateja 2:13-14

Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut." Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti. 

Mateja 2:19-20

Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības.". 

Mēs tā cenšamies pārvaldīt savu ietekmi, savus mantojumus, mūsu pašu mieru. Tik daudz trauksmes, tik daudz stresa, tik maz miera nāk no mūsu centieniem uzburt ko mūžīgi nozīmīgu ar savu miesīgo spēku. Dievs mums neliek pāršķelt jūru, bet gan staigāt caur to. Dievs nelūdz Jāzepam izskaidrot savu laulību un ģimeni pasaulei - Viņš lūdz Jāzepam uzticēties un pakļauties. 

Uzticība un paklausība ir veids, kādā ļaujam Dievam pildīt savu solījumu. Tāpat kā Jāzeps, kad tā rīkojamies, atrodam mieru. 

Filipiešiem 3:13-14; 4:7

Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.

Šajos Ziemassvētkus pārvari savu neuzticību Dievam par savu likteni un, tāpat kā Jāzeps, saisti savu mantojumu ar miera Princi. 

...

Lūgšana:

Dievs dod man Savu mieru. Palīdzi man uzticēties un pakļauties.

Praktizē:

Kādos veidos tu esi mēģinājis radīt mūžīgu nozīmi no miesīga spēka? 

Kādās sfērās Dievs sauc uz tevi, lai uzticies un pakļaujies Viņam, lai gan tas ir grūti?