MeklējumiParaugs

Pirmajos četros jautājumos Dievs apgaismo ceļu mirstīgajiem, kas meklē savu vietu attiecībās ar Dievu: Kur tu esi? Kas tev to teica? Ko tu meklē? Kādēļ tu baidies? Spilgtā pretstatā, jautājums "cik daudz vairāk?" vienmēr patiesības meklētāja skatienu no dziļas fokusēšanās pašam uz sevi vērsīs uz horizontu, kur saullēkta šļakatas iekrāso debesis.

"Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos … ?" Lūkas 11:13a

Dievs sniedz atbildi, izmantojot retorisku jautājumu: cik daudz vairāk?

Tik daudz vairāk.

Šis trīs vārdu jautājums un atbilde uz to vienmēr izraisa cerību. 

Ir ārkārtīgi interesanti salīdzināt Lūkas un Mateja tekstu šajā nelielajā Kristus mācības fragmentā. Izlasi Mateja 7:7-11. Ko tu par to domā?

Līdz Apustuļu darbu grāmatas noslēdzošajiem vārdiem Lūka savā tekstā ir pieminējis Svēto Garu vairāk nekā piecdesmit piecas reizes. Kāda īpaša nozīme šeit ir 10:45 pantam Apustuļu darbos?

Pēc visa, ko Lūka ir redzējis, dzirdējis un piedzīvojis, nav nekāds brīnums, ka Dieva iedvesmā viņa Evaņģēlijs skan: "cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?" (Lūkas 11:13b). Viņš ar ikvienu savas miesas šūnu zināja, ka uz šīs zemes nav lielākas dāvanas par Svēto Garu. Iztēlojies ārstu, kurš savu karjeru izveidojis uz zinātnisku metožu balstītām sistematizētām zināšanām, stāvam un vērojam Svēto Garu nepakļaujamies nekādiem izskaidrojumiem un dabas likumiem. Lūka nebija lētticīgs muļķis. Viņš bija lietpratējs seku analizēšanā, lai noteiktu to cēloņus. Viņš bija redzējis neskaitāmus Gara izpausmes caur vārdiem, dziedināšanu un darbiem, un Dievs viņu pieņēma darbā, lai viņš iemūžinātu neizdzēšamus ierakstus par brīnumainajām sastapšanās reizēm ar šo pašu Svēto garu. 

Atceries, Dievs ir dāvātājs. Neizmirstamie vārdi Romiešiem 8:32: "Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?" (RT65). Mēs varētu liecināt par laicīgajām Dieva dotajām dāvanām, līdz mūsu balsis aizsmok, tomēr tās visas kopā nobāl, salīdzinot ar vispārāko dāvanu - paša Jēzus Garu. No šīs vienas dāvanas mēs visas dzīves garumā turpinām izsaiņot neskaitāmas citas: Viņa sniegto mierinājumu, Viņa dāvāto prieku, sastapšanās ar Viņu, Viņa stiprinājumu, Viņa vadību, Viņa pieķeršanos. Tiem visiem nav gala.