Dievišķā vadībaParaugs

Kalpo

Kalpošana citiem man nepadodas dabiski pati no sevis. Esmu uz sevi vērsta personība. Man patīk, ka lietas notiek pēc mana prāta. Es ar to nelepojos, bet diemžēl tā ir patiesība.

Tāds es neesmu vienīgais. Ikviens no mums var būt nedaudz uz sevi orientēts. Pēc dabas mēs esam egoistiski cilvēki. Padomā, ka, piemēram, bērns nav jāaudzina, lai tas būtu egoistisks. Saskaņā ar Jēzus teikto, dzīve nav pilnībā saistīta ar mums pašiem un tomēr it viss mūsu kultūrā (pat burgeru ēstuves) cenšas mums iestāstīt, lai mēs rīkojamies pēc sava prāta.

Viens no ātrākajiem veidiem kā aizmirst par Dievu ir kļūt pārņemtam ar "sevi". Jēzus deva tiešu norādi tiem, kas vēlas Viņa sekot. Viņš teica, “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man!" Mateja 16:24 Bībele jaunā tulkojumā

Dievs vēlas, lai mēs darām pēc Viņa prāta. Un Viņš šeit nerunā par Big Mac.

Runājot par ēdienu, Jēzus izteica apgalvojumu, kam vajadzētu mums likt ieturēt pauzi pirms pasūtām nākamo burgeru. "Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu." Jāņa 4:34 RT65

Iztēlojies, ka tu spēj pateikt, "Mans ēdiens ir kalpot Dievam. Mans ēdiens ir iepriecināt Viņu. Mans ēdiens ir pabeigt misiju, kurā Dievs mani sūtījis. Mans ēdiens ir darīt mana Tēva gribu un pabeigt Viņa darbu." Tā ir cita veida barība. Tā ir dzīve, balstoties uz dievišķo vadību.

Laikā, kad visa apkārtējā kultūra saka, "Piepildi sevi!", Dievs mums liek piepildīt citus.

Laikā, kad cilvēki ap mums saka, "Ņem visu ko vari! Viss notiek tikai ap tevi", Dievs vēlas, lai mēs ieguldām nevis patērējam. Laikā, kad visa apkārtējā kultūra saka, "Piepildi sevi!", Dievs mums liek piepildīt citus. Dievs mūs neradīja, lai mēs būtu ņēmēji. Viņš mūs radīja, lai mēs būtu devēji. Tā vietā, lai fokusētos uz savām iegribām, mēs esam aicināti fokusēties uz citu vajadzībām. Tā vietā, lai ielīstu bez rindas, mēs esam aicināti gaidīt rindas beigās. Dievs mūs radīja, lai mēs kalpotu.

Šāds dzīvesveids mainīs tavu dzīvesstāstu.

Padomā par sekojošo. Stāsti, kurus tev patīk atcerēties, ir par palīdzēšanu kaimiņiem, iesaistīšanos draudzes darbā vai kādas lietas atdāvināšanu. Tas ir tādēļ, ka mēs esam radīti, lai kalpotu - tieši tāpat kā Jēzus savā šīs zemes dzīves laikā. Lēmums kalpot tev var nelikties kaut kas dabisks. Man tas arī kādreiz tāds nebija. Tomēr es sapratu, ka kalpošana nav kaut kas tāds, ko mēs darām. Kalps ir kas tāds, kādi mēs esam aicināti būt. Jo, kalpojot, mēs kļūstam līdzīgi Kristum.

Lūdzies: Dievs, kādā veidā kalpot Tu mani aicini? Kam kalpot Tu mani aicini? Kur Tu mani aicini kalpot?