Piedot tiem, kas mūs ievainojušiParaugs

Dzīvesveids piedošanā

Pēc tam, kad bija mācījis saviem mācekļiem lūgt, Jēzus tiem sniedza svarīgu ieskatu tajā, kā tie var staigāt kopā šajā samaitātajā pasaulē. Viņš tiem parādīja, kā Debesu Tēvs raugās uz viņu attiecībām vienam pret otru, un parādīja tiem ceļu, kā staigāt viņa žēlastības gaismā.

Mūsu Tēvs ne tikai mums dod dienišķo maizi, bet arī nodrošina ikdienas disciplīnu. Grēku piedošana šajā pantā vēsta par ikdienas ļauno darbu, ievainojumu un pāridarījumu uzkrāšanos, kas ir daļa no dzīves bez ticības šajā kritušajā pasaulē. Mūsu Tēvs vēlas mūs disciplinēt arī šajā dzīves jomā. Ja mēs nocietināmies pret citiem un atsakāmies tiem piedot (jo tie taču mūs tik bieži ievaino), mūsu Tēvs savā labestībā turpina mūs pārmācīt, līdz mēs iemācāmies piedot. Viņš ir laipns, nostājoties pret mūsu lepnību un atgādinot mums mūsu pašu kļūdas.

Staigāt piedošanā nozīmē, ka mēs ātri spējam atzīt savus grēkus pret citiem un meklējam to piedošanu, cik ātri vien iespējams. Taču, tas arī nozīmē, ka mēs esam gatavi un vēlamies piedot tiem, kas grēko pret mums. Šāda piedošana ir kļuvusi iespējama, ja mēs pārdomājam, ko Tēvs jau mums ir piedevis Kristū (Efeziešiem 4:32). Apvainojumi un ievainojumi, ko mēs saņemam no citiem, ir niecīgi, salīdzinot ar to, ko izcieta Kristus mūsu grēku pret viņu dēļ.

Dzīvesveids piedošanā mums ļauj mums ignorēt nelielus pāridarījumus un izveidot veselīgi noturīgas attiecības pret nopietniem savstarpējo attiecību grēkiem. Šāds dzīvesveids var pat mums palīdzēt ieraudzīt netaisnības pilno pasauli tā, kā to redz mūsu Tēvs—kā pasauli, kam ir nepieiciešams Glābējs. Tad mēs varam piedalīties Viņa lielajā pasaules pestīšanas plānā, modelējot evaņģēlija patiesību mūsu pašu dzīvē.