Bībele BērniemParaugs

Kas mūs radīja? Bībele, Dieva Vārds, stāsta, kā radās cilvēki. Ļoti sen Dievs radīja pirmo cilvēku un nosauca viņu par Ādamu. Dievs radīja Ādamu no zemes pīšļiem. Kad Dievs iedvesa Ādamā dzīvību, viņš kļuva dzīvs. Viņš atradās skaistā dārzā, ko sauc par Ēdenes dārzu.

Pirms Dievs radīja Ādamu, Viņš radīja skaistu pasauli, kura bija pilna brīnišķīgu lietu. Soli pa solim Dievs radīja kalnus un pļavas, smaržīgus ziedus un lielus kokus, putnus ar raibām spalvām un dūcošās bites, milzīgos vaļus un slidenās sliekas. Patiesībā Dievs radīja visu − pilnīgi visu.

Pašā sākumā, pirms Dievs kaut ko radīja, nebija nekā, izņemot Dievu. Ne cilvēku, ne vietu, ne lietu. Nekā. Ne gaismas un ne tumsas. Ne augšas un ne lejas. Ne vakardienas un ne rītdienas. Vienīgi Dievam nav sākuma. Tad Dievs nolēma rīkoties!

Vispirms Dievs radīja debesis un zemi.

Zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem. Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.”

Un gaisma tapa. Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.

Otrajā dienā Dievs šķīra okeānus, jūras un upes zem Debesīm. Trešajā dienā Dievs teica: „Lai top sausums.” Un sausums tapa.

Dievs pavēlēja parādīties arī zālei, ziediem, krūmiem un kokiem, un tie parādījās. Un tapa vakars un tapa rīts − trešā diena.

Pēc tam Dievs radīja sauli un mēnesī, un tik daudz zvaigžņu, ka neviens nevarētu tās saskaitīt. Un tapa vakars un tapa rīts − ceturtā diena.

Tālāk Dieva sarakstā bija jūras radības, zivis un putni. Piektajā dienā Viņš radīja zobenzivi, mazas sardīnes, garkājainos strausus un mazos, priecīgos kalibri. Dievs radīja visas zivis, lai tās piepildītu pasaules ūdeņus, un visus putnus, lai tie baudītu zemi, ūdeni un debesis. Un tapa vakars un tapa rīts − piektā diena.

Pēc tam Dievs atkal ierunājās. Viņš teica: „Lai zeme izdod dzīvus radījumus…” Un radās visi dzīvnieki, kukaiņi un rāpuļi. Lielie ziloņi, kas lika zemei nodrebēt, un strādīgie bebri. Palaidnīgie pērtiķi un tūļīgie krokodili. Lokanie tārpi un burunduki ar lielajiem vaigiem. Garās žirafes un murrājošie kaķi. Todien Dievs radīja visus dzīvniekus. Un tapa vakars un tapa rīts − sestā diena.

Sestajā dienā Dievs izdarīja vēl kaut ko − kaut ko ļoti īpašu. Viss bija sagatavots Cilvēkam. Laukos bija ēdiens un dzīvnieki, kas kalpotu viņam. Un Dievs teica: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības. Lai tie valda pār visu zemi.” UN DIEVS RADĪJA CILVĒKU PĒC SAVA TĒLA, PĒC DIEVA TĒLA VIŅŠ TO RADĪJA …

Dievs sacīja Ādamam: „No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.”

Un Dievs Tas Kungs sacīja: „Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.” Dievs atveda pie Ādama visus putnus un zvērus. Ādams iedeva katram no viņiem vārdu. Viņš laikam bija ļoti gudrs. Tomēr visu putnu un zvēru starpā nebija neviena palīga, kas atbilstu Ādamam.

Dievs lika stipram miegam nākt pār Ādamu. Kamēr Ādams gulēja, Dievs ņēma no viņa vienu ribu un izveidoja no Ādama ribas Sievieti. Sieviete, kuru radīja Dievs, bija ideāla partnere Ādamam.

Dievs radīja visu sešās dienās. Pēc tam Dievs iesvētīja septīto dienu un padarīja to par atpūtas dienu. Ēdenes dārzā Ādamam un viņa sievai Ievai bija ideāla un laimīga dzīve paklausībā Dievam. Dievs bija viņu KUNGS un Draugs un rūpējās par viņiem.

Beigas