Viss, kas man vajadzīgsParaugs

Viss, kas man vajadzīgs: mana daļa

"Kādēļ man justies nedrošai, kamdēļ ēnām jānāk,

Kam sirdij justies vientuļai un alkt pēc debesīm un mājām;

Ja reiz Jēzus ir mana daļa, Viņš vienmēr Draugs man ir.

Viņa acs ir pār zvirbuli, es zinu, Viņš redz mani ar'.

Es dziedu, jo laimīgs es un dziedu, jo esmu brīvs.

Viņa acs ir pār zvirbuli, es zinu, Viņš uztur mani ar'."

-Civilla D. Martin, 1905

Nezinu, kā jums, bet manā gadījumā vārds porcija ir sabojāts uz visiem laikiem desmitiem gadu garumā tīto dažādo "Svara vērotāju" reklāmu dēļ. Porcija = ēdiens. Porcija = diēta. Porcija norāda uz sīkiem kumosiņiem, uz dzīvi nabadzībā. Tā nozīmē ierobežojumus, atteikšanos no šī garšīgā Rūjienas saldējuma vai nepieciešamības priekšlaicīgi atrauties no šīs neticami garšīgās "Ozoliņa konditorejas" šokolādes kūkas gabala jau pēc pirmā nokostā kumosa. Porcija nozīmē daudz mazāku daudzumu tā, kā man kārojas. Tā nozīmē, ka man jāpārtrauc pirms esmu dabūjusi tik, cik man gribētos, un galu galā, ka es būšu neapmierināta.

Kad es saku "porcija", tu saki…  Kontrole!

Interesanti, vai tieši šādas domas par vārdu porcija bija Sivilai Mārtinai, liekot uz papīra šos brīnišķīgos dziesmas vārdus par kristiešu pāri, kuri, cīnoties ar dzīvi ierobežojošām miesas sāpēm, dzīvoja laimīgi ticības pārpilnībā? (Izpēti šīs dziesmas vēsturi un atklāsi šo to interesantu!) Esmu samērā pārliecināta, ka viņa nedomāja par ierobežojumiem tādā veidā kā mūsdienās mēs domājam par cukura daudzuma vai kaloriju ierobežojumiem. Diētu mode un ēdienreižu ierobežojumu domāšanas veids ir tiešām relatīvi nesena tendence mūsu pārmērību un savu iegribu apmierināšanas kultūrā.  

Divdesmitā gadsimta sākumā "Ādažu čipsi" un "Selga" nebija nopērkami. Ēdiens nebija ātri pagatavojams un, lai uzceptu ābolu pīrāgu, bija jāiegulda daudz vairāk darba nekā tikai atplēst kārtainās mīklas paciņu, izrullēt to un noklāt ar ābolu šķēlītēm. Manuprāt, 1905. gadā mājās gatavots ābolu pīrāgs noteikti bija augstākā vērtē baudīšanai pie galda kopā ar ģimeni un draugiem nekā mēs to mēdzam domāt par ābolu pīrāga ēšanu mūsdienās. Galu galā, mēs taču varam aizskriet līdz pārtikas veikalam un tikt pie tā mazāk nekā pusstundas laikā!

Vārds "porcija" patiešām nozīmē mēru. Perfektu mēru nevis samazinātu mēru. Mēru, kas mums katram ir unikāls… un neatbilst nevienam citam. Tas ir precīzs daudzums kaut kā tāda, kas mums ir nepieciešams. Vispārēja porcijas definīcijas ir "Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva: piemēram, daļa, kas saņemta kā dāvana vai kā mantojums."

Dāvana, mantojums - kaut kas tāds, ko mēs nevaram nopelnīt, bet kā pagodinājums, ko mēs saņemam, tiekot adoptēti Dieva ģimenē kā dēli un meitas. Jēzus ir mūsu daļa. Mūsu daļa no labā. Mūsu ģimenes mantojums ar visām dēla vai meitas privilēģijām un tituliem.

Psalmi 16:5 [NLBDC] teikts, "Kungs, tu mana daļa un mans kauss, tu pats met manu lozi – jaukā vietā novads man ticis, jā, mans mantojums lielisks!" Mūsu mantojums ir lielisks, jo Dievs ir lielisks. Mums ir piešķirta daļa, perfektais mērs, kas tur mūs drošībā, kas mūs uztur, kas ļauj mums lidot virs vētras un izcīnīt cīņas Viņa nemainīgajā uzticamībā un spēkā. Viņa daļa un mērs mums ir pilnīga dāvana, kas mums šajā dzīvē ir ārkārtīgi nepieciešama.  

Pārdomas:

• Vai, domājot par vārdu "porcija", tev drīzāk nāk prātā, ka kaut kā pietiek vai kaut kā pietrūkst? Vai šobrīd jūties paēdis? Kāpēc jā vai kāpēc nē? (Tu zini, ka es šeit nerunāju par ēdienu!)
• Vai esi kādreiz jautājis Dievam, kāds tobrīd ir tavs unikālais porcijas izmērs? Ja nē, veltī kādu brīdi, lai to pavaicātu Viņam. Lūdz, lai Viņš tev atklāj, kas ir par šķēršļiem šādai porcijai. Esi drošs. Dievs ir uzticams!