Vadītprasmju attīstība, balstoties uz biblisko gudrībuParaugs

Piedāvā dzīvei to, kas tev paliek pāri

Vai esi kādreiz sevi pieķēris, cerot vai lūdzoties pēc vairāk laika diennakts garumā? Tik daudz kas jāizdara un ir tik maz laika. Tu tikai mal un mal, un kad šī malšana tevi ir izsmēlusi, tu saproti, ka, lai arī ko tu darītu, ar to nepietiks. Es varētu minēt piemēru pēc piemēra, taču nojaušu, ka tu saproti, par ko ir runa, un atpazīsti šīs situācijas. Tā nenotiek tikai tev. Tas ir parasts vadītprasmju un dzīves fenomens. Šķietami laika nekad nepietiek.

Manā komandā ir kāds apbrīnojams vadītājs, kurš regulāri piemin šo jautājumu. Sauksim viņu par Trentu. Viņš pastāvīgi apgalvo, ka viņš pieliek 120-150% piepūles saviem centieniem un projektiem. Trents saka, ka viņš "atdod visu, kas viņam ir." Kā vadītājam man patīk, ka mani komandas biedri ir pilnībā iesaistījušies un dara visu, ko spēj. No otras puses, mums ir jāapzinās, cik svarīgi ir mūsu izteiktie vārdi, to nestā vēsts un radītais domāšanas veids. Nav iespējams ieguldīt vairāk par 100% pūļu. Tas pat teorētiski nav iespējams, tādēļ nelietosim šādus izteicienus. 

Kādu dienu šī koncepcija noveda pie "radikālas atklātības" sarunas. Es vēlējos ienest nedaudz vairāk skaidrības par to prizmu, caur kuru mums jāraugās uz dzīvi un darbu, kuriem vajadzīga mūsu enerģija un piepūle. Par to, ka manam komandas biedram ieguldīt darbā tā pieminēto pūles ir kropļojoši un tas ir jākoriģē. Galu galā, es metu izaicinājumu Trentam piedāvāt dzīvei to, kas viņam paliek pāri. 

Jā, tu izlasīji pareizi. Es citiem iesaku un pats tam ticu, ka ir svarīgi atbilstoši attīstīt mūsu vadītprasmi, piedāvājot dzīvei to, kas mums paliek pāri! Es apzinos, ka tas izklausās pretrunā visam, kas mums ir mācīts un tam, ko pasaule mums uzspiež, taču uzklausi mani līdz galam. Ja dzīve saņem to, kas mums paliek pāri, tad tikai tādēļ, lai Dievs no mums saņemtu pirmām kārtām un visu labāko. Veltī laiku, ļaujot šai domai ieskanēties tavā prātā un dvēselē. Mums nav pirmkārt jārūpējas un jāatdod savs labākais mūsu laicīgajām attiecībām, mūsu treniņu režīmam, karjerai vai finansēm. Pirmām kārtām un vislabākais, kas mums ir, jāveltī mūsu attiecībām ar Dievu. Punkts.

Visā Bībeles garumā mēs lasām par Dieva svētību un labvēlību pār mums. Taču mēs aizmirstam, ka Dievs ir greizsirdīgs Dievs, kurš alkst pēc dziļām attiecībām ar mums. Lasot Romiešiem 12. nodaļu, šī doma burtiski uznira manu acu priekšā. Pāvils aicināja romiešus "nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri," sakot, ka tā ir viņu "garīgā kalpošana." Ikvienai daļai no mums jātiek nodotai par upuri Dievam. Tā ir mūsu Viņam nestā pielūgsme. Dievam jābūt pirmajā vietā mūsu dzīvē un Viņam jāsaņem viss labākais, kas mums ir. 

Nopietni pārdomā savas dienas gaitas. Vai tu agri mosties, lai veiktu rīta rosmi, taču dienas garumā tev atrodas tikai nedaudz laika, ko veltīt Dievam? Vai tavas darba prioritātes aizēno Dievu? Vai ir kāds saspīlējums attiecībās tavā dzīvē, kas neļauj tev pavadīt laiku ar Dievu? Vienalga, kas tas nebūtu, es aicinu tevi doties Dieva priekšā, dodot Viņam vispirms un vislabāko, lai Viņš var pavairot un izdalīt citiem to, kas tev paliek pāri. 

Vienu es zinu pavisam droši: ja tu dosi Viņam vispirms un vislabāko, Dievs to, kas paliek tev pāri, ņems un svētīs tādos veidos, ko tu nespēsi pilnībā izprast. Mūsu skrējienu vāveres ritenī var atrisināt vienīgi vairāk Dieva, nevis vairāk mūsu pašu. Uzlūko vēlreiz ar svaigu skatu savas šodienas prioritātes.

Dievs, es šodien iegremdējos Tavā Vārdā. Dodi man spēju ieraudzīt, kur mana dienaskārtība, manas prioritātes un manas vēlmes nesakrīt ar Tavu gribu. Sniedz man tagad Tavu žēlastību un labvēlību, Kungs, lai es redzētu tā, kā Tu, un lai Tavs Vārds iespiežas manā sirdī un garā.