Sadzirdēt no Debesīm: Ikdienas dzīvē ieklausīties KungāParaugs

Tavs Debesu Tēvs zina visu, kas tev nepieciešams.

Uzaugt Nairobi bija grūti, lai neteiktu vairāk. 90. gados bija tik daudz nenoteiktības. Nemieri bija izplatīti un radās no domstarpībām starp valdošo partiju un tiem, kas pieprasa daudzpartiju demokrātiju. Un nemieru laikā trūcīgā sabiedrības daļa vienmēr cieš visvairāk. Visnabadzīgākie ir atkarīgi no niecīgiem ienākumiem, lai apmierinātu savas ikdienas vajadzības, un šādas nesaskaņas liek viņiem ciest vēl vairāk.

Tā rezultātā jau no mazotnes apstākļi mani piespieda iemācīties gaidīt.

Ja nav pārliecības par pozitīvu iznākumu, gaidīšana var būt ārkārtīgi sarežģīta. Mans tētis strādāja gadījuma darbus, tāpēc mūsu pamatvajadzībās mēs bijām atkarīgi no viņa ikdienas ienākumiem. Ja viņš dabūja darbu, mēs paēdām. Ja viņam bija grūti atrast darbu, mēs neēdām.

Mans tēvs vienu vakaru mūsu ģimenes lūgšanas laikā nolasīja Mateja 6:25–34. Viņš norādīja, cik svarīgi ir likt mūsu cerību uz Jēzu. Šie Jēzus vārdi man deva cerību dzīves nenoteiktības vidū. Kā ģimene mēs atpūtāmies pārliecībā, ka mūsu Debesu Tēvs zina visu, kas mums vajadzīgs. Pazīt un piederēt Jēzum bija pietiekami.

Mūsu Tēvs Debesīs zina visu, kas mums vajadzīgs. Cik tas ir pārsteidzoši? Dievs, kurš visu radīja, ir tas pats Dievs, kurš unikālā veidā apmierina mūsu vajadzības.

Ir viegli šaubīties, ka Viņš atbrīvos. Kas notiks, ja Viņš netiks galā ar manām finansēm? Ar manu veselību? Ar manu ģimeni? Ar [ieraksti savas bažas]? Mācies paļauties uz To Kungu, lai arī kādas būtu tavas bažas. Apņemies katru dienu lasīt un sekot Dieva Vārdam, gaidot Dieva atbildi.

Gaidot, mūsu cerības kļūst stiprākas. Kā Dieva bērni mēs gaidām uzticamu un mīlošu Dievu, kam ir prieks nodrošināt savu bērnu vajadzības. Lūdziet savam Glābējam: “Dārgais Kungs, kā Tavs bērns, es mēdzu uztraukties par savu nākotni. Bet šodien es lieku cerību uz Tevi, jo Tu esi manā dzīvē nemainīgi uzticams. Āmen.”