Ko nozīmē sekot Jēzum?Paraugs

Vairāk Viņa, mazāk manis

Ja mana dzīve ir atdota Dievam, viss ir kārtībā. Lai es to nerautu atpakaļ, it kā tā būtu apdraudēta Viņa rokās, bet būtu drošībā manējās! - Elizabete Eliota

Pakļaušanās.

Tas ir vārds, kurš daudziem šķiet ar negatīvu pieskaņu. Pakļaušanās notiek, kad cilvēks vai to grupa ir tikuši pārspēti. Kaut arī tā ir patiesā vārda nozīme, tomēr tajā saklausāms, kas vairāk. Pakļauties nozīmē arī "pilnībā atteikties vai piekrist atteikties, jo īpaši par labu citam." 

Kad atdodam sevi Jēzum, mēs spējam atteikties par labu Viņa mērķim. Mēs varam izvēlēties būt daļa no Viņa mūžīgās spēles plāna. Jeremijas 29:11 teikts, ka Viņa plāni nav ļaunuma un ciešanu pilni, bet ir labi, nes cerību un gaišu nākotni. 

Bet, cenšoties sekot Jēzum, mēs bieži turamies pie savas kārtības. Mēs nevēlamies pakļauties, jo esam pārliecināti, ka mūsu ierobežotais redzējums un gudrība pārsniedz Dieva neierobežoto un pilnīgi drošo stratēģiju. Pilnīga mūsu nodošanās Jēzum parasti noved pie viena jautājuma:

Cik daudz tiks prasīts no manis?

Un atbilde ir vienkārša. Pilnīgi viss.

Marka evaņģēlija 8:34-3 lasām, ja vēlamies būt Jēzus mācekļi un sekot Viņam, mums ir jāaizliedz sevi un jāuzņemas savs krusts. Vārda aizliegt, kas šeit izmantots, grieķiskais tulkojums ir aparneomai un tas nozīmē "aizmirst sevi un aizmirst savas intereses"  Šos divus pantus var apkopot šādi: noliegt sevi un nomirt sev. 

Pakļaut sevi Jēzum nozīmē atstāt mūsu savtīgās tieksmes un ļaut Viņam dzīvot caur mums. Tā ir izvēle uzticēties Viņa nevainojamajam plānam, pat ja mēs to nesaprotam. Tā ir pārliecība, ka mūsu mūžīgais prieks ir daudz nozīmīgāks nekā jebkura īslaicīga bauda.

Taču ir vēl kāds jautājums, kuru mēs neuzdodam, kaut arī vajadzētu. Ar ko ir piepildīta Jēzum pakļauta dzīve? Atbilde ir tāda pati. Ar visu. 

Ikkatra garīgā Dieva svētība ir tā, ko mēs iegūstam, kad pārtraucam censties piepildīt savus cilvēciskos plānus uz zemes. Jā, sarežģijumi joprojām atradīs ceļu pie mūsu sliekšņa. Nastas joprojām centīsies uzkrauties mūsu pleciem. Grūtības radīsies mūsu ceļā. Bet tajā visā mēs iegūstam...

Viņa mieru, kas ir neuzveicams.
Viņa prieku, kas ir neaprakstāms.
Viņa brīvību, kas ir neizskaidrojama.
Viņa mīlestību, kas ir pārsteidzoša.
Viņa žēlastību, kas ir nepelnīta.
Viņa labvēlību, kas ir bagātīga.
Viņa klātnību, kas ir mierinoša.
Viņa gudrību, kas ir iedrošinoša. 

Un viss tikai tādēļ, ka uzticējāmies Visuma Radītāja, Dieva, nevis savam plānam. 

Tāpēc, ja vēlamies uzzināt, kā sekot Jēzum, mums vienkārši ir sev jāpajautā, kas mūs vada. Vai nu tas ir Jēzus, vai mēs paši. Vai nu izvēlamies Jēzu, vai izvēlamies paši sevi. To nav grūti konstatēt; to vienkārši nav viegli īstenot. Sekot Jēzum nozīmē vairāk Viņa, mazāk mūs. 

Pārdomām

• Pārdomā savu dzīvi. Vai tu seko savam plānam, vai arī meklē Dievu it visā? Domā par to visas dienas garumā.