"Es tevi pazīstu": Žēlastības Laika pārdomasParaugs

Es pazīstu tavu mīlestību un ticību

Mēs visi esam izsalkuši pēc atzinības. Aiziet, atzīsti to. Kad mēs kaut ko darām labi vai palīdzam kādam, mēs sagaidām un ilgojamies pēc "Laba meitene!" vai "Tu esi tik lielisks!" Lielākā daļa īsti lielo ticības darbu notiek tikai dažu liecinieku klātbūtnē vai varbūt vispār vienatnē. Kurš redz stundas, kas pavadītas blakus smadzeņu paralīzes slimniekam? Kas redz tevi, kad tu notīrīji vecākas atraitnes kaimiņos ietvi, kad tu veic nodokļu aprēķinus savam svainim, kam bezcerīgi neveicas ar skaitļiem? Kad tu iepērc pārtikas preces kādam, kas ir piesaistīts pie mājām? Kad tu pamāci bērnu, kuram neveicas skolā? Kad tu pavadi stundu tālruņa sarunā ar pašnāvniecisku draugu?

Dievs redz. Tu vari būt drošs, ka viņš to visu redz, un katru reizi, kad tu palīdzi kādam citam vai citai tā vai tās ceļojumā, Dieva seja atplaukst. Viņš teica kristiešiem Tiatīrā: "Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie" (Atklāsmes 2:19).

Kad Jēzus aizgāja no šīs zemes, Viņš sūtīja savu Garu, lai mūs stiprinātu mūsu tālākceļam. Viņš būtībā nodeva mums savu darbu - sludināt evaņģēlija labo vēsti un apstiprināt vēsts integritāti ar tādu dzīvi, kas dara ticamu mūsu vēstījumu. Neuztraucies, ja tava kalpošana citiem cilvēkiem dažreiz šķiet nepamanīta un nenovērtēta. Tas, kura viedoklis tev ir vissvarīgākais, ir pilnībā saviļņots par to, ko tu dari.