Fundamentāla gudrība: 7 dienu ceļojums tēviemParaugs

Tēvs, kam nav, ko nožēlot 

Biznesa vidē bija laikmets, kad lēmumu pieņemšanā valdīja "racionālā metode". Mēs izgudrojām formulas un centāmies mērķēt uz augstāko veiksmes un zemāko neveiksmes varbūtību. Mēs paļāvāmies uz veiksmi darot noteiktas lietas, mēs lielākoties uzvarēsim.

Būdami tēvi, mēs nevēlamies "paļauties uz veiksmi" attiecībā pret saviem bērniem. Lai arī kā necenstos, mēs nevaram garantēt, ka tie pieauguši izveidosies par brīnišķīgiem Jēzus sekotājiem. Tomēr mēs varam pieņemt lēmumus, kas minimizēs nožēlas faktoru mums pašiem! Mēs varam izvēlēties nedarīt to, ko vēlāk nāksies nožēlot.

Tik daudzi vīrieši dzīvo ar ievainojumiem, ko saņēmuši no tēviem, kas nekontrolēja savu mēli un raksturu. "Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam." Kā minimums, mums ir jāaizver mute. Jākontrolē mūsu kritikas deva un dusmas. Mēs parasti neapzināmies, ka to darām . . . līdz brīdim, kad tas ir jau izdarīts.

Mēs paši no saviem tēviem alkām dzirdēt uzslavas un pieņemšanas vārdus, tomēr daudzi no mums nekad tos nedzirdēja. Var tikai apbrīnot, kā lepnums mūs paralizē. Mēs savaldām mehāniskos buļļus, motociklus un vēja dēļus, bet nespējam pārvarēt savas bailes izklausīties dīvainiem vai pārlieku maigiem, pasakot savam dēlam vai meitai, ka viņi ir īpaši un cik ļoti mēs viņus mīlam.

Vai tu esi gatavs "stāvēt un krist" par saviem bērniem? Vai tu pildi savus tēva pienākumus tā, ka vēlāk tev būs iespējami mazāk jānožēlo?

Jautājums: Vai tu lūgsi, lai Dievs tev parāda svarīgāko, ko tev kā tēvam būs jānožēlo pēc daudziem gadiem? Vai lūgsi pēc tam Viņam drosmi tikt ar to galā?