Salauzti krītiņi joprojām krāsoParaugs

2006. gadā es jutu, ka Dievs mani aicināja kalpošanā pie pusaudžu meitenēm, taču es nedomāju, ka Dievs varētu mani tur lietot.

No 2002. līdz 2004. gadam es biju dzīvojusi seksuālā grēkā. Ne šādā tādā seksuālā grēkā, bet es biju atkarīga no interneta pornogrāfijas esot kristiete, esot precēta sieviete.

Un domas manā prātā mani mocīja. Es dzirdēju tādas domas kā "Stulbā, stulbā, stulbā! Tu zināji labāk, kā gan tu varēji?"

Tāpat kā mums ir jāpiedod citiem viņu grēki pret mums, es uzskatu, ka mums var būt nepieciešams piedot arī sev. Un liela daļa no tā ir tas, ka pieņemam paši Dieva pilnīgo mūsu grēku piedošanu.

Jā, mums ir jāizsūdz mūsu grēki Kristum. Tas ir pirmais solis.

Tomēr es jau biju spērusi šo soli. Es ne tikai atzinos savos grēkos, bet arī patiesi nožēloju grēkus. Grēku nožēlošana nozīmē novērsties no grēka un sākt iet pretējā virzienā.

Es pārtraucu skatīties pornogrāfiju. Es devos uz konsultācijām un saņēmu palīdzību, man bija atbalstošs partneris, es uzliku savā datorā filtrus, un Dievs man bija devis spēku patiesi mainīties.

Bet es joprojām redzēju sevi kā netīru un salauztu.

Viss, par ko es varēju domāt, bija pieļautās kļūdas un tas, kā es vēlējos atgriezties pagātnē un pieņemt labākus lēmumus. Citādākus lēmumus..

Man bieži radās tracinošas domas, kas sākās ar “Ja tikai.”

Mana nožēla bija dziļa un turēja mani gūstā.

Tomēr Dievs gribēja izmantot manu salauztību Savam godam.

Viņš gribēja, lai es zinātu, ka man ir pilnībā piedots!

Vecā Šellija bija prom. Es biju jauns radījums.

Ja es Viņam to atļautu, Dievs sāktu gleznot skaistu šedevru ar manas dzīves salauztību.

Vai tu dzīvo ar savu pagātnes kauna un nožēlas smagumu?

Vai tev šķiet, ka Dievs nekad nevarētu tevi lietot dēļ tā, ko izdarīji vai tā dēļ, kas tev pašam ir nodarīts?

Ja tā, pirmais solis ir piedošana.

Tajā 2006. gada dienā es skaidri sajutu, ka Dievs man sirdī runāja: “Šellij, tu esi piedevusi citiem, bet neesi piedevusi sev. Ir pienācis laiks atbrīvoties no šīs nožēlas un piedot sev.”

Tā bija taisnība.

Man vajadzēja sev piedot.

Un kad es to izdarīju, no manis tika noņemts smagums, tā, ka asaras lija pār maniem vaigiem. Man tika piedots, un es varēju doties tālāk.

Drīz pēc tam Dievs mani lietoja, lai uzsāktu kapošanu pie tīņu meitenēm, kas ir ietekmējusi tūkstošiem meiteņu visā pasaulē un turpinās vēl šodien.

Redzi, saplīsuši krītiņi joprojām krāso.

Lūgšana:

Kungs, es vēlos būt brīvs no visa, kas mani nomāc, un no grēka, kas mani tik veikli iepin (Ebr. 12:1–2). Es nododu Tev savu sirdi, prātu un gribu. Palīdzi man būt gatavam tikt galā ar jebkuru grēku manā dzīvē, kas mani attur no Tevis un kavē manu garīgo izaugsmi. Es atzīstu Tavu spēku piedot jebkuru grēku un palīdzēt man patiesi nožēlot grēkus. Es izvēlos pieņemt Tavu piedošanu un atdot Tev visu nožēlu un kaunu. Jēzus Vārdā es lūdzu, āmen.