Osvalds Čembers: Prieks - Spēks KungāParaugs

Kalpošanas lielākais motīvs un iedvesma nav tajā, ka Dievs mani ir glābis, svētdarījis vai dziedinājis. Tas viss ir tiesa, tomēr, lielākais kalpošanas motīvs ir apziņa, ka par ikvienu manas dzīves lietu, kam vien ir kāda vērtība, esmu pateicību parādā Pestīšanai. Es ar prieku apzinos, ka nevaru dzīvot pats savu dzīvi - esmu Kristus parādnieks un kā tāds es varu tikai realizēt Viņa mērķu piepildījumu manā dzīvē.

Jēzus Kristus iepriecinājums bija pilnīgā padevībā un sevis ziedošanā Savam Tēvam, prieks darīt to, kā dēļ Tēvs viņu ir sūtījis, un tas ir prieks, ko Viņš lūdza, lai tas būtu Viņa mācekļos. Jautājums nav par to, lai mēs censtos darboties kā Jēzus, bet par to, lai mūsos būtu personiska Svētā Gara klātbūtne, kas veido mūsu dabu līdzīgu Jēzum. Viens no šī ceļa mierinājumiem ir neaptveramais prieks par Svētā Gara izpausmi mūsos tādā pat veidā kā Dieva Dēlā, laikā, kad Viņš dzīvoja cilvēciskajā miesā.

Pārdomu jautājumi: Kas ir iepriecinošs apziņā, ka es nevaru dzīvot pats savu dzīvi? Ja reiz Jēzus atrada prieku pilnīgā padevībā, pēc kā man būtu jātiecas, Kristum mājojot manī?

Citāti ņemti no So Send I You, © Discovery House Publishers