Osvalds Čembers: Prieks - Spēks KungāParaugs

Kristieša karjeras sākumā Dieva svētība ir tik jūtama, tik sajūtu iezīmēta, ka Kristietis drīzāk staigā, balstoties uz redzi, nevis ticību, viņš tiek īpaši Dieva aprūpēts. Tomēr pienāk laiks mācekļa dzīvē, kad Dievs pārtrauc šo īpašo atbalstu, kad prieks Dievā vairs nav tāds kā iepriekš, kad Viņa klātbūtne nav tik patīkama un kad garīgo dzīvi pārklāj tāda dīvaina tumša pelēcība (ja tā to varētu nosaukt).

Uz laiku dvēsele nonāk dziļā tumsā; tad tā sāk saprast, ka Dievs tikai māca tai atšķirību starp staigāšanu svētību gaismā un ienākšanu Dievišķās svētlaimes pieredzē. Vienkāršāk sakot, Dievs pārceļ dvēseli no reliģisko sajūtu un emociju sfēras uz ticības realitāti.

Pārdomu jautājumi: Kādā veidā Dievs māca man staigāt Dievišķās svētlaimes debesu gaismā nevis zemes svētību mākslīgajā apgaismojumā?

Citāti ņemti no God’s Workmanship, © Discovery House Publishers