Osvalds Čemberss: Miers - dzīve GarāParaugs

Bērni dažkārt tumsā ir nobijušies. Bailes iekļūst viņu sirdīs un nervos un tās visu pārņem; tad viņi izdzird mātes vai tēva balsi, un viss apklust, viņi atkal aizmieg. Tāpat notiek arī mūsu garīgajā pieredzē. Mēs savā ceļā piedzīvojam kādas briesmas, un mūsu sirdis pārņem visaptverošas bailes; tad mēs izdzirdam kādu saucam mūsu vārdu un Jēzus balsi sakām: "Es tas Esmu, nebīstieties," un Dieva miers, kas pārsniedz visu saprašanu, pārņem mūsu sirdis.

Cilvēks nekad nevar palikt tas pats pēc tam, kad viņš ir dzirdējis sludināšanu par Jēzu Kristu. Viņš var teikt, ka viņš tam nepiegriež uzmanību; var likties, ka viņš to visu ir aizmirsis, bet viņš nekad nav vairs tas pats, un kuru katru brīdi patiesības viņa apziņā var izgaismoties, izjaucot visu viņa mieru un laimi.

Jautājumi pārdomām: Kas mani baida? Kad es esmu visvairāk nobijies? Kuri Jēzus Vārdi mani satrauc? Kuri Jēzus Vārdi paņem projām manas bailes?

Citāti no "Kalps kā viņa Kungs" un "Skrien šodienas sacīkstēs", Discovery House Publishers