Osvalds Čemberss: Miers - dzīve GarāParaugs

Bībelē sātans nekad netiek attēlots, kā tāds, kas ir vainīgs par nepatiesu lietu darīšanu: viņš pats ir nepatiess. Cilvēki ir atbildīgi par nepareizu lietu darīšanu, un viņi tās dara tādēļ, ka nepareiza ir viņu rīcība. Mūsu dabas morālā viltība liek mums vainot sātanu, kad mēs labi zinām, ka vainot vajadzētu mūs pašus; patieso vainu par mūsu darītajiem grēkiem mums vajadzētu uzņemties pašiem - mūsu nepareizās rīcības dēļ.

Visticamāk, sātans ir tieši tikpat neapmierināts, kā Svētais Gars, kad cilvēki krīt ārējā grēkā, tomēr cita iemesla dēļ. Kad cilvēki grēko ārēji, tā radot nekārtību savās dzīvēs, sātans ļoti labi zina, ka viņi vēlēsies citu Kungu, Glābēju un Pestītāju; kamēr sātans var noturēt cilvēkus mierā, vienotībā un harmonijā, kas ir nesaistīta ar Dievu, viņš to arī darīs (skaties Lūka ev. 11:21-22)

Jautājumi pārdomām: Ko es vainoju savā grēkā? Ko sātans gūst, ja es dzīvoju taisnīgu un morālu dzīvi? Ko viņš zaudē, ja es tā sabojāju savu dzīvi, ka es atzīstu vajadzību pēc miera, kas nav manu paša pūliņu rezultāts?

Citāti no "Bibliskā psiholoģija", © Discovery House Publishers