Osvalds Čemberss: Miers - dzīve GarāParaugs

Aptumšojusies sirds ir briesmīga, jo tā var cilvēku darīt mierīgu. Cilvēks saka—"Mana sirds nav slikta, es neesmu apsūdzēts grēkā; visas šīs runas par piedzimšanu no jauna un piepildīšanos ar Sv. Garu ir tik absurdas." Miesīgajai sirdij vajadzīgs Jēzus Evaņģēlijs, tomēr tā to nevēlas, tā cīnīsies pretī, un ir vajadzīga Svētā Gara iedvesta vainas apziņa, lai vīrieši un sievietes saprastu, ka to sirdīm jāpiedzīvo radikāls žēlastības darbs.

Mēdz būt tādi brīži, kad iekšējais miers ir balstīs uz apziņas trūkumu; bet, kad mēs pamostamies dzīves grūtībām, kas viļņojas un gāžas pār mums draudošiem viļņiem vairāk nekā jebkad iepriekš, vairs nav iespējams saglabāt iekšējais mieru, ja vien tas nenāk no mūsu Kunga. Kad Kungs runāja mieru, Viņš radīja mieru. Vai esi jelkad saņēmis to, par ko Viņš runāja?

Jautājumi pārdomām: Kāda veida miers man piemīt: tāds, kas izriet no patiesas atzīšanas, kas es esmu, un esot samierinātam ar Dievu vai, ignorējot to, kas es esmu un dzīvojot noliegumā?

Citāti no grāmatām "Bibliskā psiholoģija" un "Kristiešu disciplīna", © Discovery House Publishers