Jāņa atklāsmes 21:6-27
Jāņa atklāsmes 21:6-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Viņš man sacīja: "Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve." Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: "Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu." Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Tam, kas ar mani runāja, bija mērkoks, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai. Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gara, cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs. Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam. Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists. Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs. Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nav. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus. Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Jāņa atklāsmes 21:6-27 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņš man sacīja: „Ir noticis. Es esmu A un O, sākums un gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvī-bas ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls. Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otra nave.“ Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.“ Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristalldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem div-padsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti div-padsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; Trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Tam, kas ar mani runāja, bija mērogs, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai. Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gajra cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs. Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam. Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais chalkedons, ceturtais smaragds, Piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais chrizolits, astotais berils, devītais topāzs, desmitais chrisoprass, vienpadsmitais hiakinīs, divpadsmitais ametists. Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju. Jo Kungs Dievs visuvaldītājs ir viņas tem-plis, un Jērs. Pilsētai saules un mēness gaismas nevajaga, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nava. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus. Ne mūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Jāņa atklāsmes 21:6-27 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Viņš uz mani sacīja: tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Iesākums un Gals. Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas. Kas uzvar, tam būs iemantot visas lietas, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. Bet bailīgiem un neticīgiem un negantiem un slepkavām un mauciniekiem un burvjiem un elku kalpiem un visiem meļiem būs sava daļa zaņķī, kas deg ar uguni un sēru; tā ir otrā nāve. Un pie manis nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kam septiņi kausi bija, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, un runāja ar mani sacīdams: nāc šurp! Es tev rādīšu sievu, Jēra līgavu. Un viņš mani garā noveda uz lielu un augstu kalnu un man rādīja lielo pilsētu, svēto Jeruzālemi, kas no debesīm nokāpa no Dieva. Un tai bija Dieva godība. Un viņas spožums bija visdārgākam akmenim līdzīgs, tā kā jašmas akmens, kas spīd kā kristāls. Un tai bija liels un augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi, un vārdi bija virsū rakstīti, kas ir divpadsmit Israēla bērnu cilšu vārdi. No austrumiem trīs vārti, no ziemeļiem trīs vārti, no dienvidiem trīs vārti, no rietumiem trīs vārti. Un pilsētas mūrim bija divpadsmit pamati un uz tiem Tā Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Un kas ar mani runāja, tam bija zelta kārts, ka tas pilsētu mērotu un viņas vārtus un viņas mūrus. Un pilsēta bija četrstūrīga un bija tik gara, cik plata. Un viņš pilsētu mēroja ar kārti pie divpadsmit tūkstošiem stadiju; viņas garums un platums un augstums bija vienāds. Un viņš mēroja viņas mūri pie simts četrdesmit un četrām olektīm pēc cilvēka mēra, kas eņģelim bija. Un viņas mūris bija uztaisīts no jašmas; un pilsēta bija no tīra zelta, kas tīram stiklam bija līdzīgs. Un pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar visādiem dārgiem akmeņiem; pirmais pamats bija jašmas, otrais safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds. Piektais sardoniks, sestais sardis, septītais hrizolits, astotais berils, devītais topāzs, desmitais krizoprazs, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists. Un divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, un ikvieni vārti bija no vienas pērles, un pilsētas ielas bija no tīra zelta tā kā skaidrs stikls. Un es tajā neredzēju nevienu Dieva namu, jo Kungs Dievs Visuvaldītājs, ir viņas nams un Jērs. Un pilsētai saules nevajag nedz mēneša, ka tie tur spīdētu, jo Dieva godība to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Un tautas, kas svētas top, staigās viņas gaismā, un ķēniņi virs zemes savu godu un slavu nesīs tur iekšā. Un viņas vārti netaps aizslēgti dienā, jo nakts tur nav. Un tautu godu un slavu tur nesīs iekšā. Un tur neieies neviens, kas ir apgānīts un negantību dara un melus, bet tie vien, kas ir rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā.