Psalmi 31:9-24
Psalmi 31:9-24 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā. Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi. Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst. Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis. Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks. Es dzirdu, kā daudzi mani nievā:"Izbailes visapkārt!" Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību. Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku:"Tu esi mans Dievs." Tavā rokā stāv mani likteņi - izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas! Liec spīdēt Savam vaigam pār Savu kalpu, palīdzi man pēc Savas žēlastības! Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē! Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas. Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cer! Tu viņus pasargi Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus Savā namā no nesaticīgām mēlēm. Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mani tik brīnišķi žēlojis - kā stiprā pilsētā! Bet es domāju savās bailēs:"Es esmu atstumts no Tavām acīm!" Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kuru es griezos pie Tevis. Mīliet To Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo Tas Kungs ir uzticīgs un pasargā Sev uzticīgos, bet tam, kas augstprātīgi uzpūšas, Viņš taisnīgi atmaksā papilnam.
Psalmi 31:9-24 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā. Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi. Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks, un mani kauli izģinst. Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un kas mani uz ielas satiek, bēg no manis. Es esmu zustin pazudis ļaužu piemiņai kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks. Es dzirdu, kā daudzi mani nievā: „Izbailes visapkārt!“ Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību. Bet es paļaujos uz Tevi, ak Kungs, es saku: „Tu esi mans Dievs.“ Tavā rokā stāv mani likteņi, —izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas! Liec spīdēt savam vaigam pār savu kalpu, palīdzi man pēc savas žēlastības! Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē! Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas. Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cerē! Tu viņus pasargi sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus savā namā no nesaticīgām mēlēm. Slavēts lai ir tas Kungs, ka Viņš mani tik brīnišķi žēlojis it kā stiprā pilsētā! Bet es domāju savās bailēs: „Es esmu atstumts no Tavām acīm!“ Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kupu es griezos pie Tevis. Mīliet to Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo tas Kungs ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos, bet tam, kas augstprātīgi uzpūšas, Viņš taisnīgi atmaksā papilnam.
Psalmi 31:9-24 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Esi man žēlīgs, ak Kungs! Jo man ir bail, no skumības ir sarucis mans vaigs, mana dvēsele un mana miesa. Jo mana dzīvība ir nonīkusi caur noskumšanu un mani gadi caur nopūšanos, mans spēks caur manu noziegumu ir sakritis, un mani kauli ir sanīkuši. Caur visiem saviem pretiniekiem es esmu par kaunu tapis saviem kaimiņiem, un saviem pazīstamiem par biedēkli; kas mani uz ielām redz, tie bēg no manis. Es sirdīs esmu aizmirsts kā mironis, esmu tapis kā sadauzīts trauks. Jo es dzirdu no daudziem lamāšanās: bailība ir visapkārt; kad tie kopā sarunājās pret mani, tie domā paņemt manu dzīvību. Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs. Mani laiki stāv Tavā rokā; izglāb mani no manu ienaidnieku rokas un no tiem, kas mani vajā. Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību. Kungs, neliec man kaunā palikt, jo es Tevi piesaucu; lai bezdievīgie paliek kaunā un top klusināti ellē. Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu. Cik liels ir Tavs labums, ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevi bīstas, un sataisījis tiem, kas cilvēku priekšā uz Tevi paļaujas. Tu tos slēpi Sava vaiga ēnā no cilvēku dumpjiem, Tu tos glabā kā namā no rējēju mēlēm. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš brīnišķīgi man parādījis Savu žēlastību tā kā stiprā pilsētā. Jo es sacīju savās bailēs: es esmu atmests no Tava vaiga; taču Tu klausīji manas sirds lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu. Mīlējiet To Kungu, visi Viņa svētie; Tas Kungs pasargā ticīgos, un atmaksā papilnam tam, kas dara pārgalvību. Esiet droši un stipri savā sirdī, visi, kas cerat uz To Kungu.