Dāvida dziesmas 31:9-24

Esi man žēlīgs, ak Kungs! Jo man ir bail, no skumības ir sarucis mans vaigs, mana dvēsele un mana miesa. Jo mana dzīvība ir nonīkusi caur noskumšanu un mani gadi caur nopūšanos, mans spēks caur manu noziegumu ir sakritis, un mani kauli ir sanīkuši. Caur visiem saviem pretiniekiem es esmu par kaunu tapis saviem kaimiņiem, un saviem pazīstamiem par biedēkli; kas mani uz ielām redz, tie bēg no manis. Es sirdīs esmu aizmirsts kā mironis, esmu tapis kā sadauzīts trauks. Jo es dzirdu no daudziem lamāšanās: bailība ir visapkārt; kad tie kopā sarunājās pret mani, tie domā paņemt manu dzīvību. Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs. Mani laiki stāv Tavā rokā; izglāb mani no manu ienaidnieku rokas un no tiem, kas mani vajā. Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību. Kungs, neliec man kaunā palikt, jo es Tevi piesaucu; lai bezdievīgie paliek kaunā un top klusināti ellē. Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu. Cik liels ir Tavs labums, ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevi bīstas, un sataisījis tiem, kas cilvēku priekšā uz Tevi paļaujas. Tu tos slēpi Sava vaiga ēnā no cilvēku dumpjiem, Tu tos glabā kā namā no rējēju mēlēm. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš brīnišķīgi man parādījis Savu žēlastību tā kā stiprā pilsētā. Jo es sacīju savās bailēs: es esmu atmests no Tava vaiga; taču Tu klausīji manas sirds lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu. Mīlējiet To Kungu, visi Viņa svētie; Tas Kungs pasargā ticīgos, un atmaksā papilnam tam, kas dara pārgalvību. Esiet droši un stipri savā sirdī, visi, kas cerat uz To Kungu.