4. Mozus 20:1-13
4. Mozus 20:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta. Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu. Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: "Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā! Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas? Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!" Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem. Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus." Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis. Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: "Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?" Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!" Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni strīdējās ar To Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
4. Mozus 20:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur ari nomira, un tur viņa tika aprakta. Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Aronu. Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja, teikdami: „Kaut ari mēs būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi gāja bojā tā Kunga priekšā! Un kāpēc jūs esat veduši tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas? Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku nedz vīna koku vai granātābolu koku vieta, te pat nav ūdens, ko dzert!“ Tad Mozus un Arons aizgāja no draudzes pie saiešanas telts vārtiem un metās uz savu vaigu pie zemes; un tā Kunga godība atklājās viņiem. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams: „Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Arons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus.“ Tad Mozus ņēma zizli no tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis. Un Mozus un Arons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: „Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?“ Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus. Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs ari neieve-dīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!“ Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni cēla nesaskaņu, naidu ar to Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
4. Mozus 20:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pirmā mēnesī visa Israēla bērnu draudze nāca Cin tuksnesī, un ļaudis apmetās Kādešā, un Mirjama tur nomira un tapa tur aprakta. Un draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu. Un ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja sacīdami: kaut būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi bojā gāja Tā Kunga priekšā! Kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst? Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? Tā nav sējama vieta, nedz vīģu nedz vīnu dārzu nedz granātābolu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert. Tad Mozus un Ārons gāja no draudzes pie saiešanas telts durvīm un metās uz savu vaigu; un Tā Kunga godība viņiem parādījās. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: Ņem zizli un sapulcini draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz klinti viņu acu priekšā, tad tā dos ūdeni; tā tu viņiem izdabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi draudzi un viņas lopus. Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis. Un Mozus un Ārons sapulcēja draudzi pie klints, un viņš uz tiem sacīja: klausāties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums izdabūsim ūdeni no šīs klints? Tad Mozus pacēla savu roku un sita klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens ārā, tā ka draudze un viņas lopi dzēra. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu, tādēļ ka jūs Man neesat ticējuši un Mani neesat svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko Es tiem esmu devis. Šis ir Meribas (strīdu) ūdens, kur Israēla bērni ar To Kungu strīdējās, un Viņš pie tiem svēts parādījās.