4. Mozus 20:1-13

Un pirmā mēnesī visa Israēla bērnu draudze nāca Cin tuksnesī, un ļaudis apmetās Kādešā, un Mirjama tur nomira un tapa tur aprakta. Un draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu. Un ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja sacīdami: kaut būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi bojā gāja Tā Kunga priekšā! Kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst? Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? Tā nav sējama vieta, nedz vīģu nedz vīnu dārzu nedz granātābolu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert. Tad Mozus un Ārons gāja no draudzes pie saiešanas telts durvīm un metās uz savu vaigu; un Tā Kunga godība viņiem parādījās. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: Ņem zizli un sapulcini draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz klinti viņu acu priekšā, tad tā dos ūdeni; tā tu viņiem izdabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi draudzi un viņas lopus. Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis. Un Mozus un Ārons sapulcēja draudzi pie klints, un viņš uz tiem sacīja: klausāties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums izdabūsim ūdeni no šīs klints? Tad Mozus pacēla savu roku un sita klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens ārā, tā ka draudze un viņas lopi dzēra. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu, tādēļ ka jūs Man neesat ticējuši un Mani neesat svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko Es tiem esmu devis. Šis ir Meribas (strīdu) ūdens, kur Israēla bērni ar To Kungu strīdējās, un Viņš pie tiem svēts parādījās.